Palestīniešu ziņu aģentūra WAFA publiskoja videomateriālus, kuros redzami cilvēki, kas Rafahas pilsētā pārmeklē Izraēlas gaisa triecienos sagrautu ēku drupas. Pēdējos uzbrukumos gājuši bojā vismaz astoņi cilvēki, bet kopējais bojā gājušo skaits pieaudzis līdz gandrīz 33 000.
Tikmēr organizācijas "World Central Kitchen" pārstāvji uzsvēra, ka trieciens, kurā gāja bojā tās pārstāvji, esot daļa no apzinātiem uzbrukumiem humānās palīdzības un veselības aprūpes darbiniekiem, žurnālistiem, ANO personālam, skolām un mājām.
"Organizācija nepieņemšot stāstus par nožēlojamiem incidentiem," sacīja organizācijas pārstāvis Kristofers Lokjers, atsaucoties uz Izraēlas armijas pārstāvja Daniela Hagari paziņojumu.
Hagari iepriekš informēja, ka veikta rūpīga izmeklēšana un ar tās rezultātiem iepazīstas vadošās valsts amatpersonas. Informāciju arī nodos organizācijai, ārvalstu vēstniecībām un sabiedrībai.
Pieprasa neatkarīgu izmeklēšanu
Izraēlas bruņotie spēki piektdien paziņoja, ka no dienesta tiks atvaļināti divi virsnieki, kuri bija atbildīgi par uzbrukumu humānās palīdzības konvojam. Izraēlas armijas iekšējās izmeklēšanas rezultātā atklāts, ka šiem virsniekiem radās aizdomas, ka konvojā atradās teroristiskās organizācijas "Hamās" kaujinieki.
Kā norādīts izmeklēšanas ziņojumā, kļūdainais situācijas novērtējums noveda pie uzbrukuma trīs automobiļu konvojam. Izraēlas bruņotie spēki atzīmē, ka notikušais uzbrukums ir noticis pretrunā ar attiecīgajām pavēlēm.
"World Central Kitchen" aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu.
ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja pārstāvis Džeremijs Lorenss norādījis arī uz iespējamu kara noziegumu Izraēlas rīcībā.
"Uzbrukums cilvēkiem vai objektiem, ka iesaistīti humānās palīdzības sniegšanā, var tikt pielīdzināts kara noziegumam. Kā vairakkārt paudis Augstais komisārs [cilvēktiesību jautājumos], nesodāmībai ir jābeidzas. Nekavējoties jāveic neatkarīga, rūpīga un efektīva izmeklēšana visos iespējamajos starptautisko cilvēktiesību un tiesību aktu pārkāpumos, kas tika veikti, sākot ar 7. oktobri."
Izraēla ļaus palīdzības piegādes Gazas joslas ziemeļos
Premjera Benjamina Netanjahu birojs paziņojis, ka Izraēla atļaus humānās palīdzības pagaidu piegādes pār savu robežu Gazas joslas ziemeļos.
Pirmo reizi kopš pērn 7. oktobrī notikušā "Hamās" asiņainā iebrukuma Izraēlā uz laiku atvērs Erezas robežšķērsošanas punktu Gazas ziemeļos.
Tas daudzus gadus bija vienīgais robežšķērsošanas punkts, caur kuru iedzīvotāji varēja iebraukt un izbraukt no Gazas.
Izraēla arī atļaus izmantot Ašdodas ostu humānās palīdzības piegādēm Gazai, kā arī atļaus palielināt palīdzības plūsmu caur Kerem Šalomas robežšķērsošanas punktu valsts dienvidos. Izraēlas kara kabineta paziņojumā bija uzsvērts, ka
humānās palīdzības apjoma palielināšana novērsīs humanitāro krīzi Gazas joslā un tā esot nepieciešama, lai nodrošinātu kauju turpināšanos un sasniegtu kara mērķus.
Izraēlas paziņojums nāca dažas stundas pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens telefonsarunā ar Netanjahu norādīja, ka ASV turpmākais atbalsts Izraēlas karā ar "Hamas" būs atkarīgs no tā, vai Izraēla spers nepieciešamos soļus, lai aizsargātu Gazas civiliedzīvotājus un humānās palīdzības darbiniekus, kas cenšas piegādāt viņiem pārtiku. Baidens arī pieprasīja nekavējoties vienoties par ugunspārtraukšanu karā, kas ilgst jau gandrīz 6 mēnešus.
Polijas Ārlietu ministrija izsauc uz pārrunām Izraēlas vēstnieku
Šodien Polijas Ārlietu ministrija izsauca uz pārrunām Izraēlas vēstnieku Jakovu Livni. Vēstniekam tika iesniegta protesta nota. Kā žurnālistiem teica Polijas ārlietu ministra vietnieks Andžejs Šejna, Izraēlas vēstnieks atvainojās par Izraēlas veikto uzbrukumu humānās palīdzības konvojam Gazas joslā. Starp bojāgājušajiem bija arī Polijas pilsonis.
Šejna paziņoja, ka Izraēlas vēstnieks netiks izraidīts no Polijas. Taču Varšava no Izraēlas sagaida konkrētu rīcību notikušā izmeklēšanā.
"Mēs sagaidām atklātu izmeklēšanu, kurā piedalīsies Polija un citas valstis, kas zaudēja savus pilsoņus šajā uzbrukumā, kuru kā jurists saucu par slepkavību. Lai lieta tiktu noskaidrota, Polija pieprasa piekļuvi visai informācijai. Šobrīd Poliju neapmierina procesa skaidrojums. Otrkārt, mēs vēlamies, lai izmeklēšanā un visā kriminālprocesā un disciplinārprocedūrā pret [slepkavībā atbildīgajiem] karavīriem iesaistītos Pšemišlas apgabala prokuratūra," sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks.
ASV izdara spiedienu uz Izraēlu
Vairāki eksperti aģentūrai "Reuters" norādījuši, ka ASV būtu bijusi gatava ierobežot militāro palīdzību Izraēlai, ja nebūs novērojamas izmaiņas Izraēlas rīcībā.
Josts Hiltermans, pētniecības institūta "Starptautiskās krīzes grupa" eksperts Tuvo Austrumu jautājumos intervijā "Deutsche Welle" norādījis, ka ziņas par lielāku humānās palīdzības ienākšanu Gazas joslā ir labas, taču ar šo apjomu nepietiks.
Savukārt uz jautājumu par to, vai Izraēla ir piekāpusies ASV spiedienam, eksperta atbilde bija šāda: "Piekāpšanās manā ieskatā ir pārāk spēcīgs vārds. Es domāju, ka Izraēla piekāpjas zināmam spiedienam, lai ļoti pakāpeniski, ļoti lēni un ļoti minimāli palielinātu palīdzību badā esošajiem palestīniešiem. Vajadzēs lielāku spiedienu, varbūt vairāk skaidras rīcības no Savienoto Valstu puses, lai spiestu Izraēlu pilnībā atvērt teritoriju vajadzīgās humānās palīdzības apjomam."
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī palestīniešu teroristu grupējums "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, nogalinot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus, kā arī sauszemes operāciju pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā, kā arī pastiprināja militārās darbības Jordānas rietumkrastā.
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
