Okupantu karaspēks nerimstas – cenšas izpostīt vēl funkcionējošo infrastruktūru
Situācija Hersonā ir salīdzinoši mierīga, lai gan ik pa brīdim ir dzirdami tālāki un tuvāki šāvienu trokšņi, bet kopumā ir sajūta, ka cilvēki, šķiet, ar to jau ir apraduši un dzīve te rit savu gaitu. Ielās nav redzams ļoti daudz cilvēku, kopumā pilsēta izskatās diezgan tukša. Tie cilvēki, kas palikuši Hersonā, uz šāvienu trokšņiem nereaģē un dodas savās gaitās.
Hersonā trešdien ir samērā silta pavasara diena. Latvijas Radio novēroja, ka par spīti kara postam un iznīcībai cilvēki apkopj teritorijas pie mājām un stāda pavasara puķes, bet turpat nedaudz tālāk ir ēkas ar izbirušiem logiem vai šķembu sadragātām fasādēm.
Latvijas Radio trešdien izdevās arī aprunāties ar dažiem hersoniešiem, viņi visi atzina, ka pilnīgi droši pilsētā šobrīd nav, bet katram ir savi apsvērumi, kāpēc izvēlas Hersonā palikt.
Lielā mērā cilvēku izvēle palikt pilsētā saistās ar cerībām, ka situācija kļūs labāka un ka sliktākais ir jau aiz muguras.
Tāpat pilsētnieku vidū ļoti sāpīgi tiek uztverti okupācijas karaspēka centieni izpostīt visu vēl funkcionējošo Hersonas infrastruktūru.
Hersonietis Igors Latvijas Radio sacīja: "Slimnīcas ir viņu [okupantu] mērķis. Pagājušajā nedēļā vienā naktī uz slimnīcu, kas apkalpoja laikam trešo daļu pilsētas, raidīja piecus lādiņus. Viens – tas var gadīties nejauši, var arī divi gadīties nejauši, bet kad piecus uz vienu vietu – tas taču ir mērķtiecīgi. Slimnīcas nav, skolas nestrādā. Man nav argumentu, lai pat mēģinātu to pusi attaisnot, – tādu nav. Viņi nav cilvēki."
Savukārt Hersonas iedzīvotāja Marina stāstīja: "Ziniet, viņu [okupantu] klātbūtne okupācijas periodā un tas, ka viņi tagad ir kaut kur tur aiz upes, – tā ir jūtama starpība. Būs vieglāk, kad karš vispār beigsies. Tagad kaut kādas bailes vēl ir, bet tad bija vienkārši ārprāts. Mēs, ukraiņi, varam izdzīvot. Mēs varam izdzīvot, jo mūsu ekonomika nav tāda, lai mēs varētu atļauties kā Eiropā aiziet uz kādu kafejnīcu paēst. Mēs vēl esam tajā līmenī, kur paši gatavo no kaut kā – viss kaut kā tā, kā mājās."
Humānās palīdzības punkts – ļoti pieprasīts
Latvijas Radio apmeklēja arī humānās palīdzības punktu, ko organizē nevalstiskas organizācijas. No rīta, iebraucot pilsētā, bija redzama rinda pie šī punkta, un tā darbinieki stāstīja, ka cilvēkiem regulāri ir nepieciešama palīdzība un tā ir svarīga, lai viņi var šo periodu pārlaist.
Humānās palīdzības centra darbiniece Natālija: "Mēdz būt 30 un mēdz būt 50 cilvēki dienā. Katru dienu savādāk, brīvdienās ir mazāk, jo tad transports nekursē. Sadzīves ķīmija [cilvēkiem vajadzīga], dzīvnieku barība, pārtikas pakas. Tāpat pie mums nāk cilvēki un ņem mantas, te viss ir bez maksas un tiek izsniegts neierobežotā daudzumā."
Jāpiebilst, ka humānās palīdzības centrā Hersonas iedzīvotāji var saņemt arī valsts atbalstu – tiek piešķirti arī tādi kā sertifikāti, par kuriem var veikalos nopirkt pārtiku, taču protams, tas ir tikai tik daudz, lai varētu izdzīvot.
Ierobežojumi uzbrukumu laikā
Hersonas administrācija šobrīd ir aizliegusi ģimenēm ar bērniem apmeklēt vairākus ciemus Hersonas apgabalā, kur uzbrukumu intensitāte ir vēl lielāka nekā pilsētā. Viņi norādījuši, ka bērniem nav vietas karadarbības skartajās teritorijās. Šis jautājums saasinājies šobrīd, jo pašlaik ir skolēnu brīvdienas un izveidojusies diezgan absurda situācija, – kamēr vietvaras dara visu, lai ģimenes ar bērniem izvestu no nemierīgajiem punktiem, tajā pašā laikā veidojas plūsma otrā virzienā no tiem, kas mīt kaut kur citur, bet šobrīd brīvdienu laikā vēlas apmeklēt savas mājas.
Hersonas apgabala administrācija arī lēmusi pastiprināt alkohola tirdzniecības ierobežojumus – stipros dzērienus šajā apgabalā var nopirkt līdz pulksten 15.00 pēcpusdienā pēc vietējā laika.
Tāpat vietvara ir ļoti noraizējusies par to, kā notiks Lieldienu atzīmēšana. Hersonas apgabalā ir noteikts aizliegums apmeklēt dievkalpojumus komandantsundas laikā un arī ir noteikts aizliegums apmeklēt kapsētas, jo Krievijas karaspēks jau daudzviet ir nodemonstrējis, ka viņiem patīk mīnēt kapsētas, un cilvēki pēc tam, apmeklējot savus tuviniekus, zaudē savas dzīvības vai tiek smagi sakropļoti.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša Krievijas ofensīva izgāzās, Ukrainai, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu. Krievija sāka ar raķetēm regulāri apšaudīt Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Savukārt jau kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas uzbrucēju mērķiem un kur Krievijas spēki cieš milzīgus zaudējumus.
Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi Putina arestam, apsūdzot viņu kara noziegumos saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju.
Tikmēr Ukraina sākusi saņemt arvien lielāku rietumvalstu militāro palīdzību, tajā skaitā tankus un aviāciju, un vairāki militārie eksperti norādījuši, ka Ukraina gatavojas izšķirošam pretuzbrukumam.
