Galanta piedāvājums paredz, ka Izraēla saglabās militāro kontroli pie robežām un tiesības veikt jebkādas nepieciešamās militārās un drošības darbības Gazas joslas iekšienē.
Savukārt vietējie palestīnieši būs atbildīgi par civilās administrācijas izveidi un darbu. Taču plāns neparedz to, ka Gazas pārvaldīšanā varētu iesaistīties Palestīniešu pašpārvalde, kas ir pie varas okupētajā Rietumkrastā.
Iemesls tam ir ārkārtīgi zemais atbalsts Palestīniešu pašpārvaldei Gazas joslā, kur pēdējos 16 gadus valdīja "Hamās". Arī Palestīniešu pašpārvaldes līderi ir paziņojuši, ka viņi nav ieinteresēti iesaistīties Gazas valdībā pēc kara beigām.
Galanta plāns arī paredz, ka Gazā neveidos ebreju apmetnes, kādas tur bija pirms 2007.gada, kad "Hamās" pārņēma pilnīgu kontroli.
Būtisks plāna punkts ir tas, ka Izraēla faktiski saglabās militāru kontroli pār Gazu. Izraēlas aizsardzības spēki varēs jebkurā brīdī ieiet teritorijā, ja tiks uzskatīts, ka Gaza atkal rada draudus Izraēlai.
Visticamāk, ka Izraēla pilnībā kontrolēs arī robežu ar Gazu. Plāns paredz, ka Izraēla pārbaudīs preces, kas būs paredzētas ievešanai Gazā.
Tāpat ir paredzēts, ka ASV kopā Eiropas valstīm un "mērenām" arābu valstīm uzņemsies atbildību par Gazas joslas ekonomisko atveseļošanu. Taču pagaidām ir grūti pateikt, kuras arābu valstis varētu iesaistīties.
Galants uzsvēra, ka viņa piedāvātais plāns balstās uz pieņēmumu, ka "Hamās" vairs nekontrolē Gazu un teritorija nerada draudus Izraēlas drošībai.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu atbalstot Galanta plānu, bet pret to asi ir iebilduši vairāki valdības locekļi no galēji labējām partijām. Piemēram, finanšu ministrs Bezalels Smotričs un drošības ministrs Itamars Ben Gvirs uzstāj, ka Gazā ir jāatjauno ebreju apmetnes.
Smotričs iepriekš saņēma pārmetumus par ierosinājumu pēc kara beigām piedāvāt Gazas joslā dzīvojošajiem arābiem brīvprātīgi pārcelties uz Ēģiptei piederošo Sinajas pussalu vai uz Āfrikas valsti Kongo.
Pagaidām Galanta plāns ir tikai teorētisks, jo tas vēl nav apspriests valdībā. Un Gazā turpinās karš, kas, kā apgalvo Izraēlas vadība, varētu ilgt vēl mēnešiem.
Ceturtdien Netanjahu vēlreiz uzsvēra, ka Izraēla neapstāsies, kamēr nebūs sasniegusi savu kara mērķus.
"Mēs esam apņēmušies pilnībā sasniegt savus kara mērķus: iznīcināt "Hamās", atbrīvot ķīlniekus, nodrošināt, lai Gaza vairs nekļūtu par draudu Izraēlai. Un vēlamies būt droši, ka mūsu pilsoņi var atgriezties valsts ziemeļos un dienvidos, un tāpēc mēs pielietosim maksimālu spēku ar maksimālu precizitāti visur, kur tas būs nepieciešams," sacīja Netanjahu.
Sagaidāms, ka ar Galanta piedāvāto plānu iepazīstinās arī ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, kurš piektdien uzsāks vizīti Tuvajos Austrumos.
Tās laikā Blinkenam ir paredzēts pabūt ne tikai Izraēlā, bet arī Rietumkrastā, Ēģiptē, Jordānijā, Turcijā, Katarā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Saūda Arābijā.
Valsts departamenta runasvīrs Metjū Millers sacīja, ka Blinkena vizītes galvenais mērķis būs runāt par iespējām ierobežot Izraēlas sauszemes operācijas Gazā, paplašināt humānās palīdzības piegādes, kā arī mēģināt novērst iespēju, ka karš izplešas uz citām vietām reģionā.
"Viņš koncentrēsies uz to, lai novērstu konflikta paplašināšanos. Viņš apspriedīs konkrētus pasākumus, ko puses var veikt, tostarp to, kā tās var izmantot savu ietekmi reģionā, lai izvairītos no eskalācijas. Neviena – ne Izraēlas, ne reģiona, ne pasaules - interesēs nav, lai šis konflikts izplestos ārpus Gazas joslas," teica Millers.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija arī izstrādā rīcības plānu gadījumam, ja Izraēlas karš Gazas joslā pret teroristisko grupējumu "Hamās" pāraugs plašā un ilgstošā reģionālajā konfliktā.
Tā, atsaucoties uz vairākām ASV amatpersonām, vēstīja izdevums "Politico".
Saskaņā ar amatpersonu teikto, plānos ietilpst atbildes triecieni pret Irānas atbalstītajiem hutiešu nemierniekiem - gan Sarkanajā jūrā, kur viņi veic uzbrukumus komerciālajiem kuģiem - gan viņu pozīcijām Jemenas teritorijā.
Kā izdevumam norādīja viena vārdā nenosaukta amatpersona, ASV izlūkdienesti šobrīd strādā pie tā, lai novērstu iespējamos Irānas atbalstīto kaujinieku uzbrukumus ASV spēkiem Irākā un Sīrijā.
Tāpat turpinās darbs, lai laikus noteiktu Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumu mērķus. Savukārt citas amatpersonas atzīmēja, ka ASV vairākas reizes slepeni mudinājušas Irānu ietekmēt tās atbalstītos grupējumus, lai tie mazinātu savu uzbrukumu intensitāti, taču Vašingtona šobrīd nesaskata pazīmes, kas liecinātu, ka grupējumu īstenoto uzbrukumu skaits samazinātos.
Tas radot bažas, ka tuvākajā laikā vardarbība tikai pieaugs.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Kopš 2023. gada oktobra sākuma Gazas joslā karadarbības dēļ bojā gājuši vismaz 20 tūkstoši tās iedzīvotāju, apgalvo "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija.
Izraēlas intensīvajos uzlidojumos bojātas plašas apdzīvotas teritorijas Gazā - aptuveni puse ēku, tostarp skolas un medicīnas iestādes, zem kurām atradušies "Hamās" teroristu izveidotie tuneļi un komandcentri.
Telaviva apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
