Fon der Leiena vērsusies gan pie Serbijas, gan arī Kosovas un atgādinājusi – visām valstīm, kuras vēlas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, ir jāievēro "labu kaimiņattiecību" princips. Un norādījusi – Kosovai ir jāizveido pašvaldību asociācija ar serbu vairākumu, bet Serbijai – "de facto" jāatzīst Kosova.
Spriedze Kosovas ziemeļos kāpj kopš pērnā gada nogales, kad, protestējot pret Kosovas aizliegumu izmantot Serbijā izsniegtās auto numurzīmes, etniskie serbi aizgāja no darba, tā izraisot darbaroku trūkumu daudzās Kosovas iestādēs.
Šogad maijā Priština iecēla etnisko albāņu mērus četrās pašvaldībās, kurās pārsvarā dzīvo serbi. Tas notika pēc vietējām vēlēšanām, kuras etniskie serbi boikotēja.
Serbijas un Kosovas attiecības dramatiski saasinājās septembrī, kad Kosovas ziemeļos Baņskas ciematā apšaudē nogalināja Kosovas policistu. Šis incidents izraisīja vienu no lielākajiem saspīlējumiem pēdējos gados. Serbija pat izvietoja savus bruņotos spēkus pierobežā ar Kosovu.
"Situācijas deeskalācija, Kosovas un Serbijas attiecību uzlabošana ir nepieciešama tik steidzami, kā nekad iepriekš. Jebkādi nosacījumi vai jebkāda kavēšanās ir nepieņemama. Mēs arī sagaidām, ka Kosova un Serbija pilnībā izpildīs savus pienākumus. 24. septembra notikumi to nemaina. Kā arī faktu nemaina tas, ka Kosova un Serbija gada sākumā noslēdza vienošanos par attiecību normalizēšanu," sacīja Eiropas Savienības īpašais pārstāvis Kosovas un Serbijas dialogam Miroslavs Lajčaks.
Lai pārliecinātu Kosovu un Serbiju sēsties pie sarunu galda, ES iedarbinājusi "smago artilēriju". EK prezidente ieradās Balkānos ar kārdinošu Rietumbalkānu izaugsmes un investīciju plānu 6 miljardu eiro apjomā.
No tiem 2 miljardi būtu dotācijas, bet 4 miljardi – aizdevumi. Taču Kosovai un Serbijai ir jāizpilda prasības un jāuzlabo savstarpējās attiecības.
"Tas ir ļoti svarīgi. Tas, protams, arī pavērs iespēju piekļūt izaugsmes plānam. Tāpēc mēs pie tā strādājam. Tas ir tas, kas ir nepieciešams, lai abas puses spertu nepieciešamos soļus uz priekšu. Taču ļoti svarīgi ir ne tikai deeskalēt situāciju, bet arī virzīties ceļā uz Eiropas Savienību," teica EK prezidente Urzula fon der Leiena.
Par to, ka tikai politisks risinājums spēs garantēt ilgstošu mieru Balkānu reģionā, pārliecināts arī kādreizējais NATO miera spēku Kosovā (KFOR) komandieris Andželo Mikēle Ristučia:
"Situācija ir jūtīga. Un mēs strādājam, lai novērstu tās eskalāciju. NATO miera spēku kontingents ir palielinājis savu klātbūtni ziemeļos, un nākotnē būs daudz vairāk karavīru."
Šobrīd vadību no Ristučias pārņēmis ģenerālmajors Ezkans Ulutašs no Turcijas. Viņš ir 28. NATO miera spēku komandieris Kosovā kopš 1999. gada, un šī ir pirmā reize, kad KFOR vadībā stājies kāds Turcijas armijas pārstāvis.
"Ņemot vērā jūtīgo situāciju Kosovā, es pārņemu vadību ar apņemšanos pielikt visas pūles un izmantot savu pieredzi, lai nodrošinātu, ka tur izvietotais kontingents veiksmīgi darbojas arī turpmāk, kā tas bijis līdz šim," sacīja Ulutašs.
Pasliktinoties drošībai reģionā, oktobra sākumā Kosovā ieradās 200 Lielbritānijas karavīri papildus tur jau dienošajiem 400 britiem. Arī Rumānija nosūtīja 130 karavīrus.
Miera uzturēšanā Kosovā NATO piedalās jau kopš 1999. gada. Šobrīd tur izvietoti vairāk nekā 4500 karavīru no 27 NATO valstīm un partnervalstīm, tostarp vieglo kājnieku rota no Latvijas.
KONTEKSTS:
2023. gada septembra beigās bruņotā uzbrukumā Kosovas ziemeļos pie Serbijas robežas nogalināts viens un ievainots vēl viens policists, kārtējo reizi vairojot spriedzi abu valstu attiecībās.
Drīz pēc tam Serbija sāka koncentrēt savus militāros spēkus pie Kosovas robežas. Vašingtona to nosaukusi par "bezprecedenta soli", kas destabilizē reģionu un pieprasīja Belgradu spēkus nekavējoties atvilkt.
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotās Krievija un Ķīna. Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Etniskie serbi, it īpaši Kosovas ziemeļos, ir palikuši uzticīgi Belgradai un noraida jebkādus Kosovas varas iestāžu pasākumus un centienus konsolidēt pārvaldi reģionā.
