ĪSUMĀ:
- Ukrainā fiksēti 70 000 kara noziegumi, aptuveni 5000 pret civiliedzīvotājiem.
- Visā Ukrainā apzinātas 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas.
- Apzināti cietušie, kuri ir pabijuši šajās vietās.
- Vēl pirms Krievija sāka plaša mēroga karu, kopš 2014. gada Doņeckas un Luhanskas apgabalos identificētas aptuveni 100 spīdzināšanas vietas.
- Krievija okupētajās teritorijās meklē kara veterānus, brīvprātīgos, vietvaras pārstāvjus.
- Dokumentēti 345 gadījumi par civiliedzīvotāju spīdzināšanu Kijivas, Harkivas un Hersonas reģionos.
- Ukraina izmeklē šos noziegumus un cer uz starptautisko krimināltiesu.
Pagājušā nedēļā Kijivā notika kara noziegumu izmeklēšanai veltīta preses konference, kurā atbildīgās amatpersonas informēja par progresu šo noziegumu izmeklēšanā. Ukrainas ģenerālprokuratūras prokurors Deniss Lisenko stāstīja, ka uz šo brīdi tiesībsargi visā Ukrainā apzinājuši kopumā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Vairāk to ir bijis teritorijās, kas ilgāku laiku pērn atradās Krievijas karaspēka pakļautībā – piemēram, Harkivas un Hersonas apgabalos, kur Krievijas armija atradās vairāk nekā pusgadu. Savukārt Kijivas pievārtē – Bučā, Irpiņā, Borodjankā un citviet – tā bija aptuveni mēnesi.
"Kijivas apgabalā uz šo brīdi tiesībsargi ir apzinājuši astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti," stāstīja prokurors Deniss Lisenko.
"Deokupētajā Harkivas apgabalā uz šo brīdi ir apstiprināta 21 spīdzināšanas vieta un nopratināti 112 cietušie, kuri tur pabijuši. Spīdzināšanas mēdz būt haotiskas un spontānas, ne visi to piedzīvojušie ir apmeklējuši spīdzināšanas vietas, bet es runāju par masu aizturēšanas un cietsirdīgas aizturēšanās vietām. Kas attiecas uz Hersonas apgabalu, tad uz šo brīdi ir apstiprinātas 11 šādas spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas. Tiesībsargi ir apzinājuši 600 cietušos, kuri ir pabijuši šajās vietās. Lielākā daļa no viņiem ir izvaicāta, un viņi procesuālā kārtā atzīti par cietušajiem," informēja Lisenko.
Viņš skaidroja, ka ar visām šīm lietām darbs turpinās, taču Ukraiņu tiesībsargiem nav tikai šīs kara noziegumu lietas – vēl ir arī vecās, kas ierosinātas laika posmā kopš 2014. gada. Tā Doneckas un Luhanskas apgabalos vēl pirms Krievijas plašā mēroga iebrukuma identificētas aptuveni 100 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Tām izgājuši cauri aptuveni 3000 ukraiņu.
Kas ir tie cilvēki, kas nonāca šajās aizturēšanas vietās?
Ukraiņu cilvēktiesību centra "Zmina" pārstāvis Boriss Petrunioks preses konferencē skaidroja, ka Krievija okupētajās teritorijās veic tādus kā filtrācijas pasākumus, kuru laikā īpaši meklē kara veterānus, bijušās militārpersonas un viņu ģimenes locekļus, sociāli aktīvus un patriotiski noskaņotus civiliedzīvotājus, cilvēkus, kas gāja protestēt Eiromaidanā, kā arī cilvēkus, kas darbojas kā brīvprātīgie – palīdzēja citiem.
Tāpat tiek meklētas un apzinātas vietējās autoritātes, policijas vai vietvaras pārstāvji – visi šie cilvēki okupētajās teritorijās mērķtiecīgi tiek aizturēti, pratināti, daudzi piedzīvojuši arī spīdzināšanas. Un spīdzināšanas notikušas dažādos veidos – gan vienkārši sitot ar rokām vai palīglīdzekļiem – metāla vai cita materiāla, gan izmantojot elektrošoku. Tāpat plaši praktizēti arī centieni psiholoģiski ietekmēt – bijuši gadījumi, kad šī spīdzināšana notiek citu cilvēku priekšā.
Kopumā cilvēktiesību centrs kopš pērnā gada februāra dokumentējis 345 gadījumus, kas liecina par civiliedzīvotāju spīdzināšanu Kijivas, Harkivas un Hersonas reģionos.
Visas šīs liecības, kā uzskata ukraiņi, varētu palīdzēt to kara noziegumu pierādīšanā, kas notiek gan Ukrainā, kur atklātie kriminālprocesi tiek nodoti tiesai un Krievijas karavīri tiek tiesāti attālināti, gan arī Ukrainai ir ļoti lielas cerības uz starptautisko krimināltiesu.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Eiropas Savienības tiesību jomā viens no karstākajiem tematiem pēdējā laikā – kā izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai.
Latvija līdz šim aktīvi iestājusies par šāda tribunāla izveidi. Arī Valsts prezidents Egils Levits vairākkārt uzsvēris nepieciešamību par starptautiska tribunāla izveidi Krievijas noziegumu Ukrainā iztiesāšanai.
