Latvijas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētāji, 3. maijā tiekoties Rīgā, pauda, cik ļoti nozīmīgi ir panākt Ukrainas uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā. Viņi arī vilka līdzības ar sajūtām, kādas savulaik bija pirms mūsu drošībai liktenīgi svarīgā NATO samita Prāgā.

"Pirms 20 gadiem, kad Latvija un arī Igaunija iestājās NATO, es arī tur biju klātesošs kā žurnālists. Un es atceros, ka toreiz notika pat demonstrācijas pret NATO paplašināšanos. Un arī mūsdienās joprojām dažbrīd pastāv viedoklis, ka NATO paplašināšanās nav vēlama. Mums ir skaidri jāparāda, ka NATO ir uz aizsardzību vērsta alianse. Un tā ir vissvarīgākā alianse, kas spēs mūs pasargāt pret ļaunumu. Jo visu interesēs ir lielāka un spēcīgāka alianse, kas padarīs mūsu kontinentu arī drošāku," sacīja Igaunijas parlamenta Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars.

Ir jādara viss, lai Ukraina varētu pievienoties NATO un lai tā saņem "nākotnes ceļa karti" uz iestāšanos. Un Baltijas valstis kopā ar Poliju "intensīvi strādās pie vienotas vai sihronizētas deklarācijas". Tas būs ļoti skaidrs, tiešs un uzstājīgs atbalsts Ukrainai, kas tai svarīgs arī pašapziņas uzturēšanai, norādīja Smiltēns.

"Kopā ar Poliju mēs esam skaļa, spēcīga balss, kas aizstāv Ukrainas intereses un mēģina pārliecināt, argumentēt vai diplomātiski piespiest arī citas valstis rīkoties pēc Baltijas un Polijas valstu piemēra. Tā mēs esam vienojušies arī ar Ukrainu," sacīja Smiltēns.

Latvijas un Igaunijas spīkeri apsprieda arī divpusējās attiecības un ir vienisprātis, ka abām valstīm būtu mazāk jāsacenšas, bet vairāk jākoncentrējas uz ieguvumiem, ko var sniegt sadarbības paplašināšana digitalizācijas jomā, enerģētikā un transporta attīstībā.