Borels svētdien, 1. oktobrī, kad Ukrainā atzīmēja aizstāvju dienu, bija ieradies Kijivā. Amatpersona piedalījās svinīgajā ceremonijā, kurā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunāja amatpersonu un karaspēku.

Vēlāk Borelam bija tikšanās ar aizsardzības ministru Rustemu Umerovu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, un sarunu vadmotīvs bija regulāras palīdzības turpināšana.

Preses konferencē Borels uzsvēra, ka savienības atbalsts Ukrainai nav atkarīgs no tā, kā turpmākajās dienās vai nedēļās noritēs karš.

Tas esot pastāvīgs un strukturāls atbalsts, jo Eiropa patlaban saskaras ar eksistenciāliem draudiem.

Savukārt Umerovs vēlāk precizēja, ka diskutēts arī par konkrētu militāro palīdzību, tai skaitā artilēriju un munīciju, pretgaisa aizsardzības sistēmām un elektroniskā kara iekārtām. Esot apspriestas arī ilgtermiņa palīdzības programmas, apmācības un aizsardzības nozares problēmas.

"Tā bija tikšanās, lai kopā ar aizsardzības ministru noteiktu prioritātes, lai pastāstītu viņam, parādītu, ko mēs darām un ko mēs varētu darīt vairāk. Un arī, lai saprastu iemeslu, kāpēc dažos gadījumos mūsu palīdzība netiek uztverta kā tik nozīmīga," preses konferencē Kijivā pavēstīja Borels.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.