Pāvests apjūsmo Krievijas impērisko pagātni
Pagājušās nedēļas nogalē Svētais Krēsls publiskoja pāvesta Franciska tiešsaistes uzrunu 10. Viskrievijas katoļu jaunatnes asamblejas dalībniekiem. Runas noslēgumā, papildus iepriekš sagatavotajam tekstam, pāvests piebilda:
"Neaizmirstiet savu mantojumu! Jūs esat dižās Krievijas pēcteči: dižās svēto un valdnieku Krievijas, dižās Pētera Pirmā un Katrīnas Otrās Krievijas, šīs impērijas – izglītotās, dižās kultūras un dižā humānisma. Jūs esat lielās Mātes Krievijas pēcteči, ejiet ar to tālāk! Un paldies – paldies par to, kā jūs pastāvat, par to, kā jūs esat krievi!"
Šī tirāde izpelnījās asu kritiku no Ukrainas un arī citu valstu puses. Kā pirmdien norādīja Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Olehs Nikolenko, pāvesta retorika teju mats matā saskan ar impērisko vēstījumu, kādu piekopj Krievija un kas tagad kļuvis par attaisnojumu tās agresijai pret Ukrainu, tūkstošu ukraiņu nogalināšanai, Ukrainas pilsētu un ciemu sagraušanai drupās.
Vēlāk tajā pašā dienā Vatikāna pārstāvniecība Kijivā nāca klajā ar paziņojumu, ka pāvests nekādā ziņā neesot gribējis pamudināt auditoriju uz impērisku noskaņojumu, bet vienīgi glabāt un attīstīt to pozitīvo, kas pastāv Krievijas kultūrā.
Šo paskaidrojumu tomēr grūti pieņemt, jo Franciska piesauktie 18. gadsimta Krievijas valdnieki palikuši vēsturē ar vērienīgu militāru ekspansiju pret kaimiņvalstīm, tajā skaitā tagadējās Ukrainas teritorijā. Ne tik sen Krievijas līderis Putins sevi salīdzināja ar Pēteri Pirmo, kurš arī esot aktīvi paplašinājis impērijas robežas.
Pāvests Francisks līdz šim lielākoties izteicies adekvāti par Krievijas agresiju, to nosodot. Tomēr viņa kontā ir arī vairāki peļami izteikumi. Drīz pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā viņš kādā intervijā pauda, ka Ziemeļatlantijas alianse (NATO), domājams, izprovocējusi Kremli šai agresijai.
Ļaunprātība vai nekompetence?
Balodis atzina, ka šādi pāvesta izteikumi bijuši visai negaidīti to tiešuma dēļ.
"Es drīzāk gaidītu, ka pāvests, it īpaši ņemot vērā to, ka ne Krievija, ne Ukraina nav katoļu valstis, drīzāk ieturētu izteikti neitrālu pozīciju, ko zināmā mērā Vatikāns ir mēģinājis ieturēt. Tajā pašā laikā laiku pa laikam, pavīd šādi interesanti paziņojumi, kuri reizēm tiešām vārds vārdā atbalso sentimentu, kas arī mūsu informatīvajā telpā laiku pa laikam nonāk, par Krievijas īpašo vietu un NATO vainu," viņš vērtēja.
Acīmredzot pāvests pats vai kāds, kas gatavo viņa runas, aizrāvies ar Krievijas mediju izpēti un patērēšanu.
"Protams, pastāv arī teiciens, ka nevajag piedēvēt ļaunprātību tam, ko var skaidrot ar nekompetenci vai nezināšanu, vai dumjību. Bet tas nemaina faktu, ka atkārtoti ir izplatīti šādi Kremļa argumenti, un ir kārtējā reize, kad Kremlis var parādīt – lūk, pat Vatikāns ir mūsu pusē," atzina Balodis.
Sprūds atzina, ka diemžēl pāvests ik pa laikam pauž šādus izteikumus, iespējams, vēloties aizķert sirdis arī Krievijas sabiedrības ļaužu vidū.
"Var jau it kā domāt, ka pāvestam ir labi nolūki, bet, kā mēs zinām, tie labie nodomi dažkārt bruģē ceļu uz elli. Šajā konkrētajā kontekstā tā tas arī ir noticis," viņš secināja.
Viņaprāt, labā ziņa ir tā, ka asās pretreakcijas un mēģinājumi taisnoties liecina, ka tā nav bijusi nedz veiksmīga vārdu izvēle, nedz pozīcija kopumā. Var noprast, ka Vatikāns nebija gaidījis, ka pāvests paudīs šādu nostāju.
"Ir mēģinājumi teikt, ka tā tas nav bijis domāts, ka kopumā Vatikāns ar pāvestu, protams, nosoda šo agresiju. Tā ir labā ziņa, ka atsitiens bija pietiekami, manuprāt, spēcīgs," vērtēja Sprūds.
Vienlaikus fakts, ka pāvests pārzina Krievijas vēsturi, par ko liecina 18. gadsimta caru pieminēšana, liek domāt, ka viņš par šo tēmu interesējies padziļināti un izvēlētie vārdi nav nejaušība.
Sprūds piekrita, ka šis ir bijis pāvesta centiens izpatikt krieviem, lai arī šajā pasaules daļā viņā ieklausītos. Vienlaikus kara laikā tas īsti nav pieņemams.
"Mīlestībai rokas ir par īsu šajā situācijā, pat ja šīs mīlošās rokas nāk no Vatikāna. Ar to vienkārši ir par maz kara laikā," secināja Balodis.
