Ungārija ir vienīgā NATO dalībvalsts, kas joprojām nav formāli apstiprinājusi Zviedrijas uzņemšanu NATO.
5. februārī ir paredzēta Ungārijas parlamenta ārkārtas sēde, kurā likumdevējiem vajadzētu balsot par Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Taču premjerministra Viktora Orbāna vadītā partija "Fidesz" ir paziņojusi, ka balsojumā nepiedalīsies. Līdz ar to balsojumam nebūs kvoruma.
Valdošā partija vēlas, lai pirms balsojuma par Zviedrijas pieteikuma ratifikāciju Budapeštā notiktu Orbāna un Zviedrijas premjera Ulfa Kristersona divpusēja tikšanās, kas esot nepieciešama, lai vairotu uzticību starp abām valstīm.
Ungārijas rīcība ir saniknojusi sabiedrotos. ASV Kongresa Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas vadītājs demokrāts Bens Kardins šonedēļ paziņoja, ka Ungārija ir vismazāk uzticamais NATO partneris, pret ko vajadzētu ieviest sankcijas.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vilcinājās apstiprināt Turcija un Ungārija. Turcijas prezidents Erdogans iepriekš bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
2024. gada janvārī Turcija beidzot apstiprināja Zviedrijas uzņemšanu NATO, tādējādi vienīgā NATO dalībvalsts, kas to vēl nav izdarījusi, ir Viktora Orbāna vadītā Ungārija.
