Uz tirdziņu nāca, lai sapirktu mājās ceptus gardumus un ar rokām gatavotas vai no Latvijas vestas dāvanas, tādēļ galdi tukšojas ātri.
"Meklējām tās gaļiņas, kas šeit ir. Pagājušogad diemžēl nebija, šogad sapirkāmies. Un tad tādus sīkumiņus kā dāvanas, ko uzdāvināt šeit kādiem, kuri nav latvieši, lai zina, kas ir kas, un saldumus kādus," par saviem iepirkumiem stāstīja apmeklētāja Lauma Blumfelde.
Tirgotāja Nadežda Trokša uz tirdziņu brauc jau vairākus gadus, "cilvēki prasa manu maizīti. Mani bērni ir līdzi, gribēju parādīt, kā latvieši dejo, kā latviešiem ir Ziemassvētkos, kādi prieki ir".
Londonas latviešu korim bija pašiem savs galds.
"Izliekam koristu pašu darinātas mantas. Vai tās būtu šokolādes trifeles, piparkūciņas, mācītāja Māra medus – viņam pašam savas bites, svecītes, ko pats lējis no bišu vaska. Tad mums ir viena koriste, kas taisa brīnišķīgas rotaslietas," stāstīja Londonas latviešu kora diriģente Lilija Zobens.
"Iet ļoti labi, kasītē vienmēr sanāk naudiņa, ar ko mēs varam palīdzēt koristiem izbraukāt uz Dziesmusvētkiem un citām vajadzībām. It sevišķi uz mūsu kora 75 gadu jubilejas koncertu, kas būs nākamgad 3. februārī," viņa piebilda.
Savs galds ar pašu darinātām lietām ir arī Londonas latviešu skoliņai, bet šoreiz tirgojas bērni paši.
"Lai viņi iemācās un saprot, ko nozīmē labdarība. Ko nozīmē dot savu brīvo svētdienas dienu, nevis sēdēt mājās pie datora, bet kaut ko foršu izdarīt skoliņai," norādīja Londonas latviešu skolas vadītāja Dace Ali.
Visiem tirgoties gribētājiem pie skolas galda vietas nepietika, tādēļ ar mantu grozu tika apstaigāti potenciālie pircēji, ietirgojot vairākus desmitus mārciņu.
