Šķēpmetēji Sirmais un Mūze: Viens otram kritām uz nerviem, nav viegli būt 14 dienas pašizolācijā

Līna sarunā Latvijas Radio atzina, ka abi viens otram ļoti krita uz nerviem, tomēr vieglatlēte uzskata to par normālu reakciju, jo 14 dienas pašizolācijā nevienam nav viegli izturēt, neizejot no mājām. Mūze ir kopumā ļoti apmierināta par paveikto pašizolācijas laikā - šķēpmetēji paši nopirka svaru stieņus, Zigismunds savā garāžā sametināja trenažiera piesēdiena rāmi un krēslu, un pārim bija nepieciešamais ekipējums, lai divas nedēļas salīdzinoši pilnvērtīgi trenētos. 

Metināt Zigismunds iemācījies pašmācības ceļā ar Līnas brāļa Monvīda un "YouTube" padomu palīdzību. Brīvajā laikā viņa hobijs ir darboties ar vecākām automašīnām, lai mazliet atietu no sporta. "Metinu, taisu, modificēju, cik laiks ir," paskaidroja Sirmais.

Visu, ko Zigismunds sametināja, Līna apdarināja ar polsteriem, jo šūšana ir viņas hobijs. "Kaut kā viens otru papildinājām un 14 dienās uzražojām sev trenažierus. Visu izdarījām, lai būtu labi," piebilda sportiste, kura jau kvalificējusies Tokijas olimpiskajām spēlēm.

Abi sportisti gan neslēpj, ka ārkārtējās situācijas laikā pietrūka iespējas trenēties stadionā un satikt savu treneri Kimmo Kinnunenu,

kurš dzīvo Somijā. Tādēļ klātienes sarunas un padomi izpalika, bet ar treneri saziņa tika uzturēta video "Whatsapp" lietotnē un e-pastā ik nedēļu pienāca jauns gatavošanās plāns. Bija arī jāvadās pēc iespējām, jo treniņu laiku vajadzēja laicīgi rezervēt, tādēļ plāni arī tika koriģēti. Pagaidām abiem vēl ir sarežģīti noorganizēt treniņnometni pie Kinnunena Somijā. 

Rīgā vieglatlētiem iespējas gan ir ļoti ierobežotas arī bez pandēmijas, kas šķēpmetējus iemācījis meklēt visdažādākos risinājumus. "Esam pieraduši pie grūtībām," teica Mūze. 

Zigismunds pastāstīja, ka pirmās sacensības vieglatlētiem varētu būt augustā, bet viņš vēl nesola, ka startēs. "Jāskatās, kā būs forma, veselība un pašsajūta," viņš paskaidroja. "Forma īsti nav zudusi, mešanas tehniskajā ziņā jau esam tikuši pie kopsaucēja."

Sirmajam 2008. gada vasarā operēja plecu, kam vēl arvien jāvelta īpaša uzmanība.

Bez stiepšanās un locīšanās vingrinājumiem tas uzreiz liek sevi manīt. Zigismunds atzīst, ka savainojuma sekas jūt ļoti minimāli - apmēram 5% savas maksimālās jaudas apmērā.

Savukārt Līnai kopš kājas saišu traumas jau pagājuši gandrīz četri gadi, bet dziedētais ceļgals pēc lielas slodzes no rīta mēdz būt sapampis un kāju sportiste tad nevar saliekt.

Spēks Līnai gan ir pilnīgi atgriezies.

"Domāju, ka esmu pilnīgi rehabilitējusies un tagad tikai viss jāuzlabo," viņa piebilda.

Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021. gadu Līna un Zigismunds uzskata sev tikai par ieguvumu, jo ir laiks labāk sagatavoties un kļūt spēcīgākiem.