Spožākais Latvijas pārstāvis maratona distancē būs Valērijs Žolnerovičs, kurš ir apņēmības pilns labot pērn Rīgas maratonā paša uzstādīto valsts rekordu (2.14:23). Savukārt Latvijas titulētākā gargabalniece Jeļena Prokopčuka, kurai starts Rīgā būs pirmais solis ceļā uz atgriešanos starptautiskajā skriešanas arēnā pēc mazuļa dzimšanas, startēs pusmaratona distancē.
Vīriešu konkurencē maratonā favorīts būs Eiprils Leslijs Lusafo no Dienvidāfrikas Republikas ar personisko rekordu divas stundas astoņas minūtes un 32 sekundes. Eiprils ir viens no titulētākajiem Rīgas maratona dalībniekiem, karjerā uz goda pjedestāla kāpjot sacensībās visā pasaulē. Spilgtākais viņa sasniegums ir 3.vieta Ņujorkas maratonā 2013.gadā, savukārt 2016. gadā Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs viņš ar cienījamu rezultātu (2.15:24) ierindojās 24.vietā.
Sīvu konkurenci un pārsteigumus sagādāt varētu jebkurš no vadošajiem elites sportistiem - 2017.gada Rīgas maratona uzvarētājs kenijietis Žozefs Kiengo Munivoki, kurš Rīgā uzvarēja ar rezultātu 2.12:14, Varšavas maratona uzvarētājs polis Arturs Kozlovskis, kura personiskais rekords ir 2.10:58, etiopietis Češari Kirui Džeikobs, kurš 2017. gadā Barselonas maratonā finišēja otrais un citi.
Dāmu konkurencē maratonā favorīte būs kenijiete Džordžīna Džepkirui Rono, kurai karjerā spilgtākie sasniegumi bija 2.vieta Frankfurtē 2012.gadā (2.21:39) un 3.vieta Bostonā 2012.gadā (2.33:03). Džordžīnas konkurentes būs gan pagājušā gada vicečempione japāniete Kikujo Cuzaki, kura ir apņēmības pilna atkārtot pagājušā gada panākumu, baltkrieviete Anastasija Ivanova, divkārtējā Varšavas maratona uzvarētāja, un citas augstākās raudzes sportistes.
Vai Valērijam Žolnerovičam izdosies labot valsts rekordu?
Paša uzstādīto Latvijas rekordu maratonā Valērijs Žolnerovičs Rīgas maratonā centies labot divreiz. Vispirms 2015. gadā, tikai sešas sekundes atpaliekot no sava iepriekšējā rekorda, kas tika sasniegts 2013.gadā Frankfurtē (2.14:33), kā arī vēlreiz 2017. gadā, kad saulainos un spiedīgos laikapstākļos savu rekordu pārspēja par 10 sekundēm, uzstādot jaunu Latvijas rekordu (2.14:23), iegūstot Latvijas čempiona titulu un 4.vietu kopvērtējumā.
Valērijam konkurenci maratonā sastādīs Jānis Girgensons, Rīgas maratona vicečempions 2017. gadā (2.20:57), kurš veiksmīgi startējis Rīgas maratona pusmaratona distancē, uzvarot 2013. un 2015.gadā, bet pasaules čempionātā 2014. gadā sasniedza trešo visu laiku labāko pusmaratona rezultātu Latvijas vēsturē (1.05:11).
Jeļena Prokopčuka atkal priecēs līdzjutējus Rīgā
Starts Rīgas maratona 21 kilometra distancē Prokopčukai būs pirmais kopš Rio olimpiskā maratona 2016. gadā. Simboliskā pusmaratona duelī Jeļena sacentīsies ar ukrainieti Tatjanu Kuzinu, Jeļenas sīvāko sāncensi 2006. gada Ņujorkas maratonā. Lai arī Kuzina Ņujorkā vadībā atradās lielāko skrējiena daļu, uzvaru prestižajā maratonā Prokopčuka sev nodrošināja pēdējos kilometros. Līdz šim Jeļena uzvarējusi pilnīgi visos Rīgas maratona pusmaratonos – arī jaunajā trasē līdzjutēji no Jeļenas gaidīs tikai un vienīgi uzvaru.
Pusmaratonā Latviju pārstāvēs arī Ilona Marhele, kura 2016. gada vasarā valsti pārstāvēja Rio olimpiskajās spēlēs. Ilonas personiskais rekords maratonā sasniegts pasaules čempionātā Londonā 2017. gadā (2.37:40, 31.vieta), bet pusmaratonā – Barselonā 2016.gadā (1.16:09). 2016. gadā Ilona Rīgā izcīnīja 3.vietu pusmaratonā (1:16:37), atpaliekot tikai no Prokopčukas un lietuvietes Rasas Drazdauskaites.
Lielākais balvu fonds skrējiena vēsturē - 75 000 eiro
2018. gada Rīgas maratona naudas balvu fonda lielākais kumoss jeb 50 000 eiro atvēlēti klasiskās maratona distances pirmajam pieciniekam. Atsevišķs 9400 eiro balvu fonds novirzīts vadošo Latvijas maratonistu prēmēšanai, bet jauna Latvijas rekorda gadījumā uzvarētājs saņems 5000 eiro prēmiju. Savukārt 4000 eiro paredzēts pusmaratona distances pjedestālam.
Elites skrējēji "Lattelecom" Rīgas maratonā startēs kopā ar vairāk nekā 35 000 dalībniekiem no 70 valstīm.
