Sporta studija

Sporta nozare diskutē par prioritāro sporta veidu kritērijiem

Sporta studija

Kādi ir valsts mērķi sportā?

Aigars Kalvītis caur panākumiem sportā redz reklāmu Latvijai

Kalvītis: Sports jebkuras ministrijas pārziņā nebūs galveno prioritāšu lokā

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas izmēru, sporta nozare vēsturiski vienmēr ir bijusi pabērna statusā un tai allaž būs sekundāra loma, lai kuras ministrijas pārziņā joma nonāktu, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis.

ĪSUMĀ:

  • Sociāli smagas problēmas jebkurai ministrijai liegtu sportu iekļaut prioritātēs, Aizsardzības ministrija - labākās pozīcijās.
  • Kalvītis nesaskata iespēju valstī ar mazu tirgu sporta nozarē iztikt bez valsts atbalsta.
  • Idejā par sabiedrisko sporta pārvaldības organizāciju apvienošanu Kalvītis drīzāk saskata risku.
  • Attālināšanās no politiskiem akcentiem varēs uzlabot Latvijas Olimpiskās komitejas darbu, uzskata Kalvītis.
  • Pasaulē atpazīstami panākumi - Kalvītim svarīgs aspekts sporta veida prioritātei.
  • Kalvītis neatbalsta ļoti ierobežotu prioritāro sporta veidu loka noteikšanu.
  • Nopietnu sporta veidu un hobija izklaižu nošķiršanu Kalvītis atvēl kompetentiem nozares funkcionāriem.

Sporta nozari pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet tai primāras būs izglītības problēmas un sports allaž paliks otrā piecinieka prioritāte, teica Kalvītis. Ja īstenotos kādreiz spriestais par sporta pievienošanu Veselības ministrijai, viņaprāt, tur būtu tas pats, jo veselības aprūpes sistēmas problēmas ir milzīgas un sports nebūs dienaskārtības augšgalā.

Bija savulaik arī diskusija, ka daļa sporta varētu pāriet Aizsardzības ministrijas paspārnē, un tas, pēc LHF prezidenta domām, daļēji varētu būt labs risinājums. Aizsardzības ministrijai nav tik liela sociāla sloga, tādēļ tā varētu veltīt sportam lielāku uzmanību nekā citi. Bija arī diskusijas, ka sports varētu būt Kultūras ministrijas pārziņā, bet Kalvītis nešaubās, ka kultūra vienmēr dominēs pār sportu.

Latvijas sports pārmaiņu gaidās

Latvijas sporta sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.

Viens no jautājumiem ir par sporta finansēšanas sistēmu un iespējamām izmaiņām kvalitatīvāka rezultāta nodrošināšanai.

Latvijas Televīzijas "Sporta studija" aicina sporta sabiedrību iesaistīties diskusijā, paužot savu viedokli sociālajos medijos "Facebook", "YouTube", "Instagram" un "Twitter", vai sūtot e-pastu uz [email protected] 

Pirms iepriekšējām vēlēšanām bijusi diezgan liela kustība, ka sportu varētu pievienot premjerministra birojam, jo Latvijā nebūs sporta ministra un atsevišķa sporta nozare, kā lielajās valstīs.
 

"Ar manu politisko pieredzi es neredzu nevienu argumentu, kā politiski varētu pārdalīt sportu. Tas tāpēc, ka sports visiem politiķiem asociējās ar pozitīvu ziņu, nevis ar negatīvu," paskaidroja Kalvītis. "Negatīvās ziņas sportā nekad neizskanēs tik skaļi kā citās sociālajās sfērās. Līdz ar to

par katru izcīnīto medaļu, ko izcīna sportisti, politiķi var sist sev pie krūtīm, ka viņi vienādi vai otrādi ir palīdzējuši to izdarīt.

Tāpēc es nedomāju, ka tas ir viegls process pārlikt sportu no Izglītības ministrijas kaut kur citur."

Latvijā sporta vadība ir gan sabiedriskā līmenī ar sporta veidu federācijām, dažādām apvienībām, Olimpisko komiteju (LOK) un Sporta federāciju padomi (LSFP), bet nozarē tajā pašā laikā darbojas arī valsts pārvalde. Kalvītis ir pārliecināts, ka pašpārvalde bez valsts atbalsta tik nelielā valstī ar mazu reklāmas un skatītāju tirgu var organizēties, cik labi grib, bet sports nevarēs izdzīvot ar saimniecisko aprēķinu, tādēļ ir nepieciešamas valsts dotācijas.

Savulaik bija runas par lielas sporta konfederācijas izveidošanu, apvienojot LSFP, LOK un citas sabiedriskās pašpārvaldes, lai valstij sarunās par sporta nozares finansējumu būtu viens spēcīgs partneris, nevis 4-6 dažādas mazākas organizācijas. Kalvītis tomēr uzskata, ka dažādo organizāciju funkcijas nav īsti apvienojamas, jo skaidri iezīmējas gan olimpiskā kustība, gan sporta federāciju darbība. Viņš bažījas, ka

struktūras mainīšana ar vienas lielas sabiedriskas organizācijas izveidošana pat varētu palielināt birokrātiju, nevis situāciju pēkšņi uzlabot.

"Nedomāju, ka tas ir risinājums. Būtu jāstiprina LSFP, LOK, bet apvienošana īsti neko nedotu. Tās organizācijas jau savā ziņā ir apvienotas, jo beigu beigās LOK vēlēšanās jau balso tie paši federāciju vadītāji, kas lielākā daļa ir ievēlēti arī LOK izpildkomitejā," atturīgi apvienošanas iespēju novērtēja LHF prezidents.

Kalvītis nenoliedz, ka iepriekš LOK izpildkomiteja bija ja ne gluži politiska, tad tomēr ar akcentu ārpus sporta, jo tajā lielākoties bija pārstāvēti lielo pašvaldību vadītāji. LOK bija instruments un tas deva arī pozitīvu rezultātu iepriekšējā desmitgadē vai pat ilgākā laika periodā, kad uzcēla ļoti daudz sporta infrastruktūras objektu. Kalvītis nešaubās, ka Latvija var lepoties ar savu sporta infrastruktūru, kas ir krietni labāka nekā daudzām mazām valstīm, tajā pašā laikā panākumi pēdējās olimpiskajās spēlēs nebūt nebija tik spīdoši.

Jaunajā LOK izpildkomitejā ir vairāk sporta funkcionāru, kas ikdienā strādā nozarē, tādēļ Kalvītis sagaida, ka vajadzētu mainīties LOK darbības akcentiem.

"Šī būs pirmā izpildkomiteja, kur tika ievēlēti sporta federāciju vadītāji. Tas nozīmē, ka diskusiju vairs nebūs tik daudz par pašvaldību problēmu risināšanu," viņš teica.

IZM darba grupa strādā kritēriju izstrādei prioritāro sporta veidu noteikšanai, un Kalvītis uzskata, ka būtiska ir arī sabiedrības diskusija par mērķiem sportā. Par svarīgu aspektu viņš uzskata Latvijas vārda izskanēšanu pasaulē lielu sportisku panākumu dēļ. 

"Viena veiksmīga hokeja spēle ar Kanādu var pasaulē iedot tādu rezonansi, kādu citi sporta veidi nevar iedot pa visu gadu. Vai basketbola viena uzvara pār, negribu teikt ASV, bet citu lielvalsti. Vai futbolā - tas būtu vēl vairāk," teica Kalvītis. "Caur sportu mēs iegūstam prestižu, vēlāk tas atsaucas uz ekonomiku, uz investīcijām, uz daudzām citām lietām."

Par otru mērķi Kalvītis nosauca sabiedrības veselību un sporta popularizēšanu, bet viņš aicina līdzsvarot abas vajadzības, jo tās viena otru ierobežojot.

Ja uzmanība būs tikai tautas sportam, visdrīzāk nebūs lielo panākumu, neveicinot arī valsts atpazīstamību un prestižu, 

teica Latvijas hokeja galvenā amatpersona.

Par nepieņemamu risinājumu Kalvītis uzskata arī, piemēram, tikai piecu prioritāro sporta veidu noteikšanu un pārējo atstāšanu bez atbalsta. Kalvītis neslēpj, ka hokeju uzskata gandrīz par prioritārāko sporta veidu, jo viņaprāt, šajā sporta veidā Latvijai ir lieli sportiskie panākumi, kā arī lielāka starptautiska auditorija.

"Pareizi būtu, ja atbalsts būtu lielāks tiem sporta veidiem, kas dod rezultātu," prioritātes iezīmēja Kalvītis. "Tas pats bobslejs, skeletons, tas ir sporta veids, kur esam pasaules līderi. Ja pārtrauks atbalstīt tos, kas notiks tālāk? To sistēmu ir ļoti viegli sagraut, bet uzturēt, ņemot vērā milzīgo konkurenci pasaulē, ir grūti. Pludmales volejbols, kur mums ir panākumi pasaulē, teniss, kur ir atpazīstamība, nemaz nerunāsim par basketbolu. Skaidrs, ka viņiem atbalstam jābūt, lai viņi paliktu augšā. Ja mēs noiesim lejā, nekā vairs nebūs."

LSFP apvieno 95 sporta federācijas, kas caur šo organizāciju saņem valsts finansējumu, taču Kalvītis uzsver, ka kāda individuālās intereses būtu aplami uzskatīt par nepareizām. Nav tā, ka kāda federācija nav vajadzīga, jo katra cilvēka nodarbošanās ir apsveicama, taču

valsts finansējumam, Kalvīša ieskatā, ir jābūt lielākam tām federācijām, kas Latvijai dod lielāku labumu.

Kalvītis arī nevēlas būt par soģi, lai izlemtu, kurš sporta veids būtu uzskatāms tikai par hobiju. Taču sporta funkcionāriem būtu jāspēj novērtēt, kāda konkurence un sacensību rezonanse ir, piemēram, zemledus makšķerēšanā. Pretnostatīt hokeju jebkurai citai nodarbei Kalvītis nevēlas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti