ĪSUMĀ:
- Slovēnija krāj medaļas gan valstsvienību konkurencē, gan individuālos sporta veidos
- Īpaša loma Slovēnijas sporta sistēmā ir pašvaldībām un to finansējumam ar reģionālu specifiku
- Sabiedrības iesaiste sportiskās aktivitātēs Slovēnijā ir pusotru reizi augstāka nekā Latvijā
- Elites līmeņa sportisti izaug vietējos sporta klubos – valsts treniņu centru Slovēnijā nav
- Specializāciju atsevišķā sporta veidā līdz 14 gadu vecumam Slovēnijā neuzskata par vēlamu
- Topošajā Slovēnijas sporta stratēģijā 10 gadiem galvenais akcents ir uz vēl lielāku sabiedrības iesaisti
Politiskā vēsture Slovēnijai vijusies līdzīgi kā Latvijai – aizvadītā gadsimta 90. gadu sākumā slovēņi pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas un 2004. gadā tika uzņemti Eiropas Savienībā. Tomēr sportā slovēņi var lepoties ar krietni labākiem panākumiem nekā Latvija.
Basketbola, handbola un volejbola izlases izcīnījušas godalgotas vietas Eiropas un pasaules čempionātos, savukārt futbola izlase divas reizes ir piedalījusies Pasaules kausa izcīņā un divas reizes arī Eiropas čempionāta finālturnīrā. Slovēņiem netrūkst spilgtu panākumu arī individuālajos sporta veidos. Iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā slovēņiem bija septiņas godalgas, bet 2021. gada vasaras spēlēs Tokijā – piecas.
Eksperti tieši Slovēnijas sporta sistēmu nereti dēvē par efektīvāko visā Eiropā. Slovēnijas sportā liela loma ir pašvaldību iniciatīvai.
Tieši pašvaldības var izraudzīties savā reģionā aktuālākos sporta veidus un ir lielākās sporta finansētājas.
Tikmēr no 6. klases skolā zēni un meitenes sporto atsevišķi, tādējādi veicinot personisko izaugsmi sportā.
Bijusī sporta vingrotāja Karmena Horvata ir pārstāvējusi Slovēniju pasaules čempionātos, bet tagad ir lektore Northemptonas universitātē Lielbritānijā. Doktora disertācijā Horvata padziļināti pētīja Slovēnijas sporta sistēmu, uzsverot pašvaldību lomu.
"Pašvaldībām ir lielākas iespējas un brīvība finansējumu sadalīt, balstoties uz tradīcijām," neklātienes sarunā ar Latvijas Televīziju teica Horvata. "Piemēram, Alpu apvidū lielāks finansējums var tikt novirzīts slēpošanai vai tramplīnlēkšanai. Tāda līmeņa elastība pašvaldībām piemīt."
Sporta finansēšanas sistēma Latvijā un Slovēnijā atšķiras. Ja Latvijā valsts sportam 2023. gadā atvēlēja 46 miljonus eiro, tad Slovēnijas ministrija veltīja 17 miljonus eiro un daļu azartspēļu nodokļu, bet lielākais sporta finansētājs ir tieši vietvaras. Piemēram,
galvaspilsētas Ļubļanas pašvaldība 2023. gadā sportam iztērēja 43 miljonus eiro.
Par galveno iemeslu Slovēnijas panākumiem sportā Horvata min visas sabiedrības aktīvo iesaisti. Pēc "Eurostat" datiem, Slovēnijā vismaz reizi nedēļā sporto 55% iedzīvotāju, kamēr Latvijā tādi ir 38%.
Slovēnijā elites sports nav atrauts no tautas sporta – abi segmenti ir definēti kā līdzatkarīgi. Bez masveidības nebūs sporta zvaigžņu, bet bez sporta zvaigznēm – nebūs masveidības. Slovēnijas sporta sistēmā reizi 10 gados izstrādā stratēģisko plānu, tomēr
valsts cenšas pārlieku nejaukties sporta klubu ikdienas darba regulēšanā, ļaujot katram strādāt pēc saviem ieskatiem.
"Elites līmeņa atlēti izaug lokālajos sporta klubos – viņi neizaug valsts treniņu centros, mums tādu nav," paskaidroja Horvata. "Tādā ziņā esam decentralizēti. Vietējiem sporta klubiem ir brīvas rokas programmu īstenošanai."
Vietējo sporta klubu lielo nozīmi izceļ arī žurnālists Gregors Peternels. Mērķis ir bērnus iesaistīt sportā un ļaut izmēģināt spēkus dažādos sporta veidos. Slovēnijā specializāciju vienā sporta veidā līdz 14 gadu vecumam neuzskata par vēlamu.
"Vēlāk, kad viņiem [bērniem] ir bijusi iespēja izmēģināt daudzus sporta veidus, viņi atrod pašu piemērotāko sev," teica Slovēnijas televīzijas un radio sporta redaktors Gregors Peternels. "Konstatē, kurā sporta veidā piemīt vislielākais talants."
Slovēnijas sporta pedagogu asociācijas vadītājs Gregors Juraks pastāstīja, ka pašlaik Slovēnijā diskutē par skolu reformu, un
ir diezgan liela vienprātība, ka sporta stundām skolā būtu jābūt katru dienu.
Topošajā Slovēnijas sporta stratēģijā nākamajiem 10 gadiem galvenais akcents ir uz vēl lielāku sabiedrības iesaisti.
"Mums ir mērķis panākt, ka vismaz 70% mūsu iedzīvotāju būtu sportiski aktīvi, un es uzskatu, ka ir labas izredzes šo mērķi sasniegt," uzsvēra Juraks.
Slovēnijas sporta sistēmas panākumus balsta trīs vaļi – pirmkārt, nodokļu politika, sporta finansēšanai lielākajam naudas apjomam nonākot pašvaldību, nevis valsts makā, otrkārt, aktīva un daudzveidīga sabiedrības iesaiste sportiskās aktivitātēs, treškārt, izglītības sistēma, kur finansējums sporta veidiem daļēji ir atkarīgs no tajos praktizējošo pedagogu izglītības līmeņa.
