Latvijas distanču slēpošanas līdere Patrīcija Eiduka 4x5 kilometru stafetē startēja pirmā un savu posmu veica nevainojami, neraugoties uz kritienu pēc sadursmes ar norvēģieti. Pēc sacensībām ar Patrīciju vēlējās runāt arī norvēģu mediji, meklējot iemeslus un vainīgo, kādēļ viņu tautietes palika bez medaļām, taču situācija sadursmē nebija tāda, lai vienkārši konstatētu, kam būtu jāuzņemas vaina.
Otra Latvijas komandas vilcēja bija Bendika, pēc Kitijas Auziņas veiktā etapa trešajā posmā atgūstot vietu labāko ducī. Tiesa, līdz finišam latvietes pozīcijas zaudēja un pēc Samantas Krampes cīņas finiša taisnē ierindojās 17. vietā, aiz sevis atstājot tikai vienu komandu, kuru līderes par apli apsteidza jau otrajā posmā.
Latvijas Slēpošanas savienībā (LSF) par distanču slēpošanu atbildīgais Jānis Puida vēl pirms komandas došanās uz Pekinu sarunā ar Latvijas Radio pauda, ka olimpiskās starta kvotas nepiešķiršana Bendikai skaidrojama ar viņas nevēlēšanos startēt stafetē. Tobrīd Bendika iekšējo atlases kritēriju rangā bija pārliecinoši otrā aiz Eidukas. Kā arguments iepriekš izskanēja arī pieņēmums, ka biatlonistu piesaistīšana var distanču slēpotājiem radīt nepareizu iespaidu par iespēju no cita sporta veida pieslēgties tikai uz olimpiskajām spēlēm un saņemt dalības kvotu.
Laimīgā kārtā pēc starptautisko starta kvotu pārdalīšanas Latvija sieviešu distanču slēpošanā ieguva iespēju Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs pieteikt vēl vienu dalībnieci un, vakanci piešķirot Bendikai, gruzdējušais konflikts izdzisa pats no sevis.
Slēpotāju lēmums stafetei pieteikt spēcīgāko iespējamo sastāvu, ir tikai apsveicams, jo komandas noteikšana pēc sportiskajiem rādītājiem vienmēr rada vismazāk domstarpību.
Var gan diskutēt, cik lietderīgi ir par visām varītēm aizpildīt visas pieejamās kvotas, ja ir mazāks skaits augsta līmeņa sportistu. Savulaik Latvijas Olimpiskā komiteja apsprieda iespēju papildus izvērtēt sportistu konkurētspēju pirms delegācijas sastāva nosaukšanas, taču šai olimpiskajai monētai ir arī otra puse. No delegācijā iekļauto sportistu skaita ir atkarīgs, cik daudz treneru, fizioterapeitu un citu izpalīgu varēs doties komandai līdzi.
Tik vērienīgā pasākumā katrs padoms un katrs roku pāris ir no svara, tādēļ visu starta kvotu izmantošana ir arī spēlēšana pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas radītajiem noteikumiem. Hokeja valstsvienības spēlēšana olimpiskajā turnīrā vienmēr garantē līdzjutēju īpašu interesi, kā arī ar 25 sportistu dalību nodrošina ļoti prāvu artavu iepriekš pieminētajā delegācijas personāla kuplināšanā.
Ja iepriekš skeptiķi varēja teikt, ka uz sportistu rēķina olimpisko dzīvi izbauda arī līdzbraucēji, kuru klātbūtne nav nepieciešama, tad uz Pekinas spēlēm to nekādi attiecināt nevar.
Neviens tūrists, olimpisks vai neolimpisks, nevēlēsies nonākt izolētā vidē, kur ierobežojumu dēļ tālāk par viesnīcu, transportu un sporta objektu nav nekādu iespēju tikt.
Pekinas ziemas olimpiskās spēles ir sasniegušas pusceļu, un izšķirošajām cīņām ir pietuvojusies Latvijas hokeja izlase, kam svētdien pēdējā spēlē grupā jātiekas ar slovākiem. Pēc tam jau sāksies izslēgšanas turnīrs, kur pirmais zaudējums būs arī pēdējais. Mūžzaļo teicienu, ka vāju pretinieku nav, hokejā jau izbaudīja Phjončhanas olimpiskie vicečempioni vācieši, tikai ar minimālu pārsvaru pieveicot Ķīnas izlasi, par kuras prasmju līmeņa atbilstību pirms turnīra sākuma šaubas izskanēja ne reizi vien.
Savukārt ledusrenes trasē visas medaļas ir sadalītas ne tikai kamaniņu sportā, bet arī skeletonā. Endijai Tēraudai sestdien olimpiskā debija noslēdzās ar 20. vietu, un pēc skeletona braucējām turpmāk trase līdz pat spēļu noslēgumam būs tikai bobslejistu rīcībā.
Lai gan pirmie Latvijas sportisti no Pekinas jau atgriezušies mājās, citus vēl tikai gaida pirmie starti – kalnu slēpošanā svētdien milzu slalomā brauks Miks Zvejnieks. Bendiku svētdien iedzīšanā gaida pēdējās sacensības biatlonā, bet šorttrekā 500 metru distances ceturtdaļfinālā iespēja sevi apliecināt būs Robertam Krūzbergam.
