Bobslejistu delegācijā, kuru vadīja Daumants Znatnajs, no 12 vīriem 10 bija latvieši, kuriem bobus būvēja Rīgā un kuri kopš 1986. gada decembra varēja trenēties Siguldas jaunajā trasē. Rezultāti, pošoties Kalgari, iepriecināja – 1985. gadā Zintis Ekmanis uzvarēja Eiropā un bija trešais labākais pasaulē, gadu vēlāk Māris Poikāns un Ivars Bērzups bija labākie pirmajā Pasaules kausa izcīņā, 1987. gadā Jānis Ķipurs kļuva par pasaules vicečempionu, un, neraugoties uz strīdiem un konfliktiem, kā rezultātā darbu PSRS izlasē nācās atstāt Rolandam Upatniekam un dopinga lietošanā tika apsūdzēts Aivars Šnepsts, uz Kalgari varējām braukt optimistiskā noskaņā.
Sacensībās piedalījās 41 ekipāža. To skaitā arī galvenais favorīts divkārtējais olimpiskais čempions vācietis Volfgangs Hope, kurš pēc pirmās sacīkšu dienas zaudēja Ķipuram un Vladimiram Kozlovam turpat vai sekundi. Trešā brauciena rezultātus minēto smilšu un Znatnaja iesniegtā protesta dēļ anulēja un sacensības atlika. Nākamajā dienā atkal bija visādi temperatūras, ledus un citādi kāzusi, un tomēr arī šoreiz labākā bija un palika Ķipura ekipāža. Ekmanim šoreiz, iespējams, pietrūka iedvesmas – no četriem izdevās tikai divi braucieni un rezultātā 9. vieta.
Četrinieku sacensībās ledus bija drausmīgs un pēdējā braucienā nācās riskēt. Darām, kā parasti, bet līdz galam – tāda bija Ķipura devīze. Ķipura vīriem izdevās, kā rezultātā iegūta bronza, kas bija zelta vērtē. Poikāna četriniekam augstā 4.vieta.
Pie zelta godalgas Kalgari tika arī rīdzinieks PSRS hokeja izlases rezerves vārtsargs Vitalijs Samoilovs, kurš neizgāja laukumā nevienā spēlē.
Amerikāņi un kanādieši 15. spēlēs startēja necerēti vāji, mājiniekiem netiekot ne pie vienas uzvaras. Visvairāk medaļas guva PSRS sportisti, kam kopumā 29 godalgas.