(papildināts ar Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretāra Kārļa Lejnieka teikto)
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien pavēstīja lēmumu sarunas par 2030. gada ziemas spēļu rīkošanu turpināt ar Franciju. Stokholmas un Siguldas kopīgā kandidatūra tādējādi no pretendentu loka tika izslēgta, turklāt sagaidāms, ka nākamā vakance ziemas spēļu uzņemšanai varētu būt tikai tālajā 2042. gadā.
Par 2034. gada ziemas olimpiskās spēļu norises vietu praktiski ir izvēlēta ASV pilsēta Soltleiksitija, bet 2038. gadam SOK par prioritāro sadarbības partneri jau izvēlējās Šveici.
Zviedrijā augstu vērtē SOK atraidīto Stokholmas spēļu kandidatūru, kas iesaistītu arī Latviju, bet par neveiksmes iemeslu uzskata laikus sniegtu valdības oficiālu finanšu garantiju trūkumu.
SOK vēlējās agrāk sagaidīt kandidatūras finanšu garantijas, atzina Zviedrijas Olimpiskās komitejas vadītājs Hanss von Utmans, tomēr viņš nesaskata iespējas līdzšinējā pieteikuma virzīšanas procesā rīkoties kā savādāk.
Savukārt Fošmēds sarunā ar Zviedrijas avīzi "Expressen" pauda vilšanos par SOK lēmumu, bet atzina, ka valdība nav ieinteresēta priekšlaicīgi solīt finanšu garantijas, lai arī kopumā bija atbalstoša.
"Valdība un es uzskatīju šo par labu Zviedrijas pieteikumu, tādēļ jūtos vīlies," teica Fošmēds. "Mēs gribējām sarīkot visu laiku ilgtspējīgākās spēles un paveikt to nedaudz jaunā veidā, pieņemot tuvējo valstu palīdzību. Mēs izskaidrojām [SOK], ka valdība ir pozitīvi noskaņota par Zviedrijas pieteikumu. Manā izpratnē tas nozīmēja, ka mums ir valdības un Riksdāga [parlamenta] atbalsts, pat ja nebija oficiālu lēmumu. Bet valdība nav ieinteresēta akli sniegt finanšu garantijas."
Ministrs Fošmēds gan neuzskata Zviedrijas olimpisko sapni par mirušu.
"Skaidrs, ka tas [sapnis] ir attālinājies. Būtu jauki uzaicināt pasauli uz Zviedrijas ziemu, bet paies ilgāks laiks, līdz tas atkal kļūtu iederīgi," paskaidroja Fošmēds. "Mums ir vajadzīgas spēles demokrātiskās valstīs, balstoties uz ekonomisku un videi draudzīgu ilgtspēju."
Tikmēr Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks ceturtdien sarunā Latvijas Radio atzina, ka vēl ir pāragri vērtēt, vai Zviedrijas un Latvijas kopīgā kandidatūra varētu tik virzīta vēl kādu reizi. Lejnieks uzsvēra, ka ar zviedriem izveidojās lieliska pieredzes apmaiņa, ko nākotnē varētu likt lietā citos sadarbības projektos.
Arī Lejnieks šaubās, vai zviedri pēc ilgstoši neveiksmīgās kandidēšanas varētu drīzumā vēlreiz pieteikt savu olimpisko kandidatūru.
Par Stokholmas un Siguldas kopīgās kandidatūras izslēgšanu no 2030. gada olimpisko spēļu rīkošanas loka mājinieki daudz nerunā biatlona Pasaules kausa posma norises vietā Esterzundā. Pēc dažu zviedru žurnālistu teiktā, valda neizpratne, kā tika palaista garām iespēja konkurencē ar Franciju un ASV pilsētu Soltleiksitiju. Zviedrijā uzskata, ka Stokholmas un Siguldas piedāvājums būtu ilgtspējīgākais, samazinot jaunu sporta būvju celšanas nepieciešamību.
Vilšanos pauda Zviedrijas biatlonists Sebastjans Samuelsons, kurš SOK lēmumu uzskata par mazliet pārsteidzīgu. Samuelsons nebija gaidījis tik ātru Zviedrijas kandidatūras izslēgšanu un SOK rīcība viņu vairāk pārsteigusi, nevis raisījusi vilšanos.
Iespējams, zviedri nav bijuši aktīvākie aizkulišu darbībās, lai uzlabotu savas kandidatūras izredzes. Līdzīgs scenārijs liedza Zviedrijai iegūt 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanas tiesības.
KONTEKSTS:
Zviedrijas un Latvijas Olimpiskās komitejas iepriekš novembrī pieteica kopīgu kandidatūru 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai. Pretendenti piedāvāja sporta pasākumus lielākoties sarīkot Stokholmā, daļu – ārpus Zviedrijas galvaspilsētas. Ledusrenes sporta veidos sacensības notiktu Latvijā, jo zviedriem nav savas trases.
Kandidatūras pieteikumu tobrīd vēl neuzskatīja par pilnvērtīgu un konkurētspējīgu, jo tas bija jāpapildina ar Zviedrijas valdības finanšu garantiju.
