Arī Oslo atsakās no cīņas par ziemas olimpisko spēļu rīkošanu

Norvēģijas galvaspilsēta Oslo trešdien kļuva par kārtējo pilsētu, kas atteicās no cīņas par 2022.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, vēstīja vietējie mediji. Oslo no potenciāla rīkotāju goda atteicās taupības apsvērumu dēļ, atstājot vairs tikai divus pretendentus - Pekinu un Kazahstānas pilsētu Almati.

Norvēģijas valdība nesniegs finanšu garantijas olimpisko spēļu rīkošanai, jo izdevumi varētu būt nesamērīgi lieli. Norvēģijā valdošā Konservatīvā partija nolēma neiesniegt valdībā lūgumu sniegt finanšu garantijas, jo uzskata, ka negūs atbalstu. Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) norvēģu lēmumu gan nosauca par balstītu uz puspatiesībām un neprecīziem faktiem.

Oslo ir ceturtā pilsēta, kas mainīja sākotnējo nodomu un atteicās pretendēt uz 2022.gada olimpiādes rīkošanu. Acīmredzami, ka šoziem aizvadītās Soču olimpiskās spēles, kas organizatoriem kopumā izmaksāja 51 miljardu dolāru, daudzās valstīs lika aizdomāties par tēriņu lietderību, savukārt SOK nu ir jādomā, kā mazināt kaitējumu olimpisko spēļu tēlam, lai četrgades lielākais notikums neasociētos ar nesamērīgu izšķērdību. 

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse norvēģu ir pret olimpisko spēļu rīkošanu. Savukārt Norvēģijas premjerministre Erna Solberga teica, ka spēļu rīkošanai nav pietiekami atbalsta, lai tam tērētu 35 miljardus Norvēģijas kronu (4,3 miljardus eiro). 

"Tik dārgam projektam ir svarīgi gūt plašu atbalstu, un tas nav pietiekams. Bez entuziasma nav dabiska pamata to darīt," atteikšanos no olimpiskā projekta raksturoja Solberga.

Jau iepriekš no 2022.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanas kandidātu saraksta sevi svītroja Stokholma, Polijas pilsēta Krakova un Ļviva Ukrainā, bet pēc vietējo iedzīvotāju noraidoša balsojuma referendumā pieteikumus neiesniedza Šveices pilsēta Sanktmorica un Minhene Vācijā.

Nožēlu par Oslo lēmumu pauda SOK izpilddirektors Kristofs Dubi, kurš uzskata, ka Norvēģijas galvaspilsēta neizmantoja lielisku iespēju, atsakoties no 880 miljoniem dolāru sponsoru un televīzijas tiesību naudas, ko SOK piešķirs 2022.gada spēļu rīkotājpilsētai. Dubi arī ir pārliecināts, ka norvēģiem lēmuma pieņemšanā nebija pilnas informācijas, jo augsta ranga amatpersonas neatsaucās SOK aicinājumam tikties, lai izskaidrotu visas izmaksu pozīcijas.

SOK biedrs norvēģis Gerhards Heibergs pastāstīja, ka viņa dzimtenē negatīvu attieksmi pret SOK un Oslo pieteikumu krasi veicināja notikumi Soču ziemas olimpiskajās spēlēs, kur distanču slēpotājai SOK izteica brīdinājumu par startēšanu ar melnu sēru uzšuvi pēc brāļa nāves.

SOK 2022.gada ziemas olimpisko spēļu organizatorus nosauks 2015.gada 31. jūlijā. Pekina pretendē kļūt par pirmo pilsētu, kas uzņemtu gan vasaras, gan ziemas olimpiskās spēles. Iepriekš Oslo uzskatīja par teju ideālu kandidāti, jo norvēģi ziemas olimpiskajos sporta veidos ir medaļām bagātākā nācija, kas mīl sportu un 1994.gadā sarīkoja ziemas olimpiādi Lilehammerē, ko vēl arvien pasaulē uzskata par vienām no veiksmīgākajām ziemas olimpiskajām spēlēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Olimpiskā kustība
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt