Ne bez piedzīvojumiem Zemgus atgriezās Latvijā. Mājupceļā aviokompānija nozaudēja viņa bagāžu, kas pie spēlētāja tika ar pamatīgu novēlošanos. Taču šī esot bijusi viena no pirmajām reizēm, kad Zemgus nav dusmojies, bet gan priecājies, jo ekipējuma aizkavēšanās viņam iedevusi vienu papildus brīvdienu, kas bija nepieciešama, lai atgūtos. Taču spēlētājs neslēpa – ja bagāža būtu bijusi laikā, viņš uzreiz arī būtu gājis uz ledus.
Pērn traumas dēļ Girgensons izlasei palīdzēt nevarēja taču šogad sezona ir beigusies, pats vesels. “Ja esi vesels, tad īsti nav iemesla nebūt šeit,” tā par savu izvēli spēlēt valstsvienībā izteicās pats Zemgus.
Izlasē esot daudz jaunu seju, daudzi jāiepazīst. Taču izlasē sēlētājs jūtas labi. “Enerģijas līmenis, protams, nab tas pilnais. Spēle tikai piektdien, vēl laiks sagatavoties,” pozitīvi noskaņots ir Zemgus.
Atgriežoties Eiropā, Girgensons jūt starpību – laukumi lielāki, jānospēlē gudrāk. Vņš neslēpa, ka šeit mazliet vairāk nogurst.
Ierodoties Latvijā, Girgensonam jautāts, kur ērtāk spēlēt. Viņš, zinot, ka trūkst centra uzbrucēju, piekritis spēlēt centrā. Ja būtu bijusi nepieciešamība, būtu spēlējis arī pa malu. Taču pašam labāk patīkot centrā. Šobrīd izskatās, ka Zemgus čempionātā spēlēs vienā virknējumā ar Kasparu Daugaviņu un Ronaldu Ķēniņu.
Uz jautājumu, ko Zemgus izvēlētos – trīs vārtu guvumus čempionātā vai deviņas piespēles, hokejists smaidot atbildēja, ka deviņas piespēles, jo punktu vairāk. Taču atzina, ka labāk būtu gan trīs vārti, gan deviņas piespēles.
“Jāmērķē augstāk, nekā tu vari. Ne zemāk par desmito vietu – tas ir labs mērķis. Darīdim visu, lai to sasniegtu,” tā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidenta Kirova Lipmana nostādīto mērķi komentēja Girgensons.
Runājot par NHL, Zemgus atzina, ka vēlētos palikt Bufalo “Sabres” rindās. Viņam patīk gan komanda, gan arī pati pilsēta. “Bufalo ir mierīga pilsēta, viss ir, ko vajag. Ideāla,” norādīja uzbrucējs. Taču viņš rēķinās, ka jebkurā brīdī viņu var aizmainīt. “Tam vienmēr jābūt gatavam,” norādīja Girgensons.
