Nacionālās hokeja līgas (NHL) un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Zvaigžņu spēlēs spēcīgākā metiena konkursos ripas lidojuma āttrums ir pārsniedzis 175 kilometrus stundā. Tomēr klasiskais šķēliens hokeja spēlēs paliek arvien retāks. Uzskata pat, ka
nākotnē šķēlienu tāpat kā izmirstošu dzīvnieku sugu varēs iekļaut Sarkanajā grāmatā.
Par šķēliena paveidu varētu uzskatīt metienu bez ripas apstādināšanas, tomēr tas nav viens un tas pats.
Valstsvienības vārtsargs Kristers Gudļevskis uzsver, ka plaukstas metiena attīstību veicināja arvien kvalitatīvākas un vieglākas nūjas. Tas ļauj mest gandrīz tikpat spēcīgi kā šķēlienā, bet precīzāk. Turklāt šķēlienu vārtsargs var laicīgi dzirdēt, jo metēja nūja vispirms atsitas pret ledu. Vārtsargs tādēļ var reaģēt pat situācijā, ja ripu neredz.
Latvijas izlases aizsargs Artūrs Salija atzīst, ka senāk pats vairāk šķēlis pa vārtiem, bet, hokejam paliekot arvien ātrākam, laukumā arvien vairāk izpilda plaukstas metienus. Arī Salija atzīst, ka
krasi pieaugusī nūju kvalitāte ir pamatīgi izmainījusi metiena tehniku.
Uzbrucējs Rihards Bukarts uzsvēra, ka galvenais ir ripu dabūt līdz vārtiem un metiena spēks nav galvenais. Turklāt plaukstas metiena spēks hokejā ir pieaudzis, bet šķēlienam laiks un vieta laukumā paliek ja nu tikai vairākuma izspēlē. Arī bērniem treniņā Rihards Bukarts iesaka vispirms iemācīties metiena tehniku.
Gudļevskis sagaida, ka šķēliens saglabās savu vietu hokejā skaitliskā vairākuma izspēlē, bet pārējās uzbrukuma situācijās vairāk izmantos citu metiena tehniku. Ar vārtsargu vienisprātis ir Salija, kurš uzsver minimālo laiku, kas nepieciešams plaukstas metiena izpildīšanai.