ĪSUMĀ:
- Pasaules čempionāta dalībnieki no ārējās vides būs nošķirti 24 stundas diennaktī, sanitāro protokolu apstiprinās SPKC
- Covid protokola prasību izpildīšanai tērēs līdz diviem miljoniem eiro
- Pieskaitot līdzšinējos tēriņus, Latvijas valdība čempionātam iztērēs līdz 4,3 miljoniem eiro
- Čempionātam tērētās valsts finanses rīkotāji uzskata par ieguldījumu, mudina nesaistīt to ar citu valsts finansējumu
Čempionāta norisē iesaistītās komandas un personāls nepārtraukti būs nošķirti no apkārtējiem – viņi ar vietējo sabiedrību nesaskarsies.
Turnīram izstrādās īpašu sanitāro protokolu, ko apstiprinās Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā "burbuļa" apstākļos ir sarīkotas daudzas sacensības, tiesa, pasaules čempionāts hokejā varētu būt visvērienīgākais pasākums, kas pulcēs 16 valstu komandas un apmēram 1200 iesaistīto personu. Vietējie rīkotāji nešaubās, ka sadarbībā ar Starptautisko Hokeja federāciju (IIHF) īstenotās sanitārā protokola prasības ļaus nodrošināt drošu sacensību norisi.
Ja maijā epidemioloģiskie apstākļi būs tādi, ka čempionāts būs jāaizvada "burbulī" un bez skatītājiem, turnīra dalībnieku pilnīgas nošķirtības dēļ viņi nevarēs ietekmēt saslimstības līmeni vietējā sabiedrībā.
Vietējiem organizatoriem pašlaik nav ne mazāko šaubu par iespēju čempionātu sarīkot.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs uzsvēra, ka starptautiskie organizatori Covid protokola vajadzībām tērēs apmēram divus miljonus eiro. IIHF jau ir pieredze sanitāro prasību ieviešanā, jo gadumijā līdzīgi risinājās U-20 pasaules čempionāts Kanādā.
IIHF ir apdrošināts čempionāta atcelšanas risks, un starptautiskā federācija rēķinās, ka turnīrs notiks bez skatītājiem. Organizatori gan jebkurā gadījumā sagatavos risinājumu, kā virzīt skatītāju plūsmas, ja līdzjutējiem apmeklēt spēles tomēr atļaus.
Vai vismaz pārdesmit procentu tribīņu drīkstēs aizpildīt, varētu izlemt dažas nedēļas pirms turnīra starta.
Severs uzsvēra, ka Latvijas valdības izmaksas čempionāta organizēšanā 2021. gadā būs līdz 3,7 miljoniem eiro, tostarp līdz trim miljoniem eiro par Olimpiskā centra pielāgošanu turnīra norisei obligāti nepieciešamās otrās ledus arēnas vajadzībām. Ledum Olimpiskajā centrā jābūt gatavam 6. maijā.
Tiesa, jau iepriekš valdība čempionāta norisē no 2018. līdz 2020. gadam ieguldīja nepilnus 600 000 eiro. Tādējādi plānotie valdības izdevumi čempionātam bija 1,3 miljoni eiro. Jaunais līgums ar IIHF vēl nav noslēgts un pastāv tikai mutiska vienošanās, bet
valdība ir informējusi, ka tās papildu izdevumi jebkurā gadījumā nepārsniegs trīs miljonus eiro.
"Latvijas valdība maksās mazāko daļu, bet ieguvumi, ko IIHF tērēs Latvijas ekonomikā, būs būtiski lielāki nekā mūsu maksa par šo čempionātu," teica Severs.
Sporta žurnālists Raimonds Rudzāts ieguvumus no pasaules čempionāta gan saskata tikai hokeja attīstībā. Viņš uzsvēra, ka nav pieejama publiska informācija par IIHF plānotajiem tēriņiem un līgums vēl nav noslēgts, tādēļ runāt par noteiktu ienākumu summu ir priekšlaicīgi. Viņš arī uzsvēra, ka ir jautājums par valsts tēriņu samērību, jo
hokeja čempionātu Latvijā par dzīrēm mēra laikā varētu uzskatīt sporta skolu pedagogi, kam valsts nespēj pildīt solījumus pilna atalgojuma nodrošināšanai.
Valsts finansējumu sportam par fizisko aktivitāšu veicināšanai nepietiekamu uzskata arī Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Jānis Upenieks. Tomēr viņš uzsvēra, ka "hokeja nauda" nav salīdzināma ar citu sporta finansējumu, jo pasaules čempionātam būtisks ir biznesa aspekts un katrs iztērētais eiro sevi atpelnīs ar uzviju.
IIHF pasaules čempionāta organizēšanā iesaistīsies ne tikai ar finansēm, bet arī ar saviem darbiniekiem. Pirmie IIHF pārstāvji ieradīsies Rīgā jau pēc pāris nedēļām.
Pasaules čempionāts ar 16 valstsvienību dalību paredzēts no 21. maija līdz 6. jūnijam "Arēnā Rīga" un hokejam pielāgotā Olimpiskā sporta centra hallē.
KONTEKSTS:
Pēc IIHF lēmuma atņemt Baltkrievijai pasaules čempionāta līdzrīkotājas godu, tiesības uz visu pasaules čempionāta rīkošanu ieguva Latvija. Uz čempionāta uzņemšanu pēc Minskas svītrošanas no rīkotāju saraksta pretendēja arī Slovākija un Dānija.
Tā kā pandēmijas dēļ pasaules čempionātā, visticamāk, nebūs skatītāju tribīnēs, vietējiem rīkotājiem zuda nozīmīgākā ienākumu sadaļa. Lai čempionātu varētu sarīkot, finansiāli iesaistīsies IIHF, sedzot lielāko daļu izmaksu.
