Pirmos publiskos signālus, ka ar hokeja halles projektu pie "Daugavas" stadiona viss gluži nevirzās, kā plānots, Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība raidīja jau 2018. gada pašā izskaņā. Tad gan vēl bija daudz laika iepirkumā izvēlēties atbilstošāko būvnieku un uzsākt darbus. Tiesa, viss ievilkās līdz pat 2019. gada septembrim, kad visbeidzot halles gala projektēšanu un celtniecību uzticēja igauņiem.
Darāmā, lai sarīkotu pasaules čempionāta spēles Rīgā, vēl ir ļoti daudz, un visas aizķeršanās nebūt nav atrisinātas ar būvnieka izvēli.
Pirmais šķērslis čempionāta rīkotāju ceļā bija jaunās valdības izveide, proti, Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) premjerēšanas laikā rīcības komitejas sēdes iesaistītajām pusēm notika ļoti regulāri. Toties premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība”) pie viena galda ar čempionāta rīkotājiem, Hokeja federāciju un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem sēdās tikai pērnā gada 7. novembrī, gandrīz gadu pēc pēdējās sēdes Kučinska vadībā.
Otrā Kariņa vadītā rīcības komitejas sanāksme notika ceturtdien, 9. janvārī. Viss esot noticis bez sarežģījumiem, abas puses saprotot tālākās rīcības soļus. Tiesa,
atkal kā īlens no maisa izlīda jautājums par treniņhalli pie "Daugavas" stadiona.
Projektēšanas process jau gandrīz esot noslēdzies, bet projekta apstiprināšanu un būvniecības sākšanu var kavēt pašreizējā politiskā krīze Rīgas domē.
IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs pastāstīja, ka projektēšana ir pabeigta par 90%, bet termiņš projekta saskaņošanai Rīgas būvvaldē ir 2020. gada 17. marts. "Nākamais process, tiklīdz ir būvatļauja, tad tas pats partneris, projektēšanas un būvniecības iepirkums bija kopā, būvē šo halli tālāk," teica Severs.
Ja halli pie "Daugavas" stadiona nenodos ekspluatācijā līdz 2021. gada martam, viss līdz tam paveiktais var sabrukt kā kāršu namiņš,
jo reālas alternatīvas, kur komandām aizvadīt treniņus, nav.
Valdība apņēmusies 2020. gadā piešķirt hokeja čempionāta rīkotājiem - SIA „Hokeja akadēmija” - aptuveni piektdaļu miljona eiro dažādiem izdevumiem. Arī tādēļ, ka čempionāts tuvojas un jāpalielina organizācijas kapacitāte. Šobrīd tajā ir četri darbinieki, bet līdz gada beigām būšot jau aptuveni 40.
Pozitīvs aspekts ir tas, ka nākamajā nedēļā premjers Kariņš dosies vizītē uz Baltkrieviju, kur ar šīs valsts vadību pārrunās čempionāta rīkošanas aktuālos jautājumus. Pasaules čempionāts 2021. gadā notiks Rīgā un Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, kur paredzētas arī izšķirošās spēles par medaļām.
SIA „Hokeja akadēmijas” valdes loceklis Edgars Buncis informēja, ka ienākumi rīkotājiem lielāki būs tikai gada beigās, kad sāksies biļešu tirdzniecība. Tādēļ organizatori cer uz valdības atbalstu 2020. gadā tiešo saistību segšanai un atbalstu SIA "Hokeja akadēmija", bet 2021. gadā ir lūgts atbalsts 600 tūkstošu Šveices franku (555 tūkstošu eiro) licences maksas segšanai.
Ja Rīgas domē notiekošās politiskās cīņas un gaidāmās ārkārtas vēlēšanas nopietni neietekmēs čempionāta rīkotāju plānus, varēs teikt, ka viens no lielākajiem potenciālajiem riskiem būs novērsts.
Protams, šobrīd nevar paredzēt, cik raiti ritēs būvniecība.
Naudu no valsts gan 2020., gan 2021. gadā vajadzēs izlases hokejistu līgumu apdrošināšanai. Iepriekšējos divus gadus pēc kārtas tam naudu piešķīra no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt rudens sākumā Rīgā paredzētā olimpiskās kvalifikācijas turnīra sarīkošanai LHF esot pieprasījusi 200 tūkstošus eiro. IZM no sava budžeta gan esot gatava piešķirt 150 tūkstošus eiro.
