Veinbergs ir 19 gadus vecs hokeja uzbrucējs. Šī gada pavasarī viņš kļuva par vienu no svarīgākajiem spēlētājiem hokeja kluba "Zemgale" cīņā par Latvijas zeltu.
Vēlāk sekoja debija pasaules čempionātā Somijā, Nacionālās hokeja līgas drafts un pasaules junioru čempionāts, kurā Latvija uzvarēja Čehiju un pirmo reizi iekļuva ceturtdaļfinālā. Tam pa vidu arī pēdas savainojums, taču Klāvs gatavojas savai pirmajai sezonai ārzemju komandā – ASV junioru līgā.
"Klāvs ir ļoti foršs cilvēks, labs hokejists. Tikko šogad tika nodraftēts Tampā, esmu nepacietīgs viņu satikt un redzēt, kā viņš trenējas. Varbūt kaut ko kopā padarīt," pirms kopīgā treniņa teica Rubīns.
Kristiāns Rubīns pagājušajā sezonā debitēja Nacionālajā hokeja līgā, bet pasaules čempionātā iepazinās arī ar izlases debitantu Veinbergu. Abiem izveidojies labs kontakts.
Treneris Artis Ābols Klāvu sauc par prātvēderu un respektē viņa plānu pēc vienas sezonas junioru hokejā izaugsmi turpināt koledžā, vienlaikus spēlējot hokeju.
Klāvs uzskata, ka par nevienu skaisto zaudējumu nevajadzētu priecāties. "Drīzāk uz nākamo čempionātu es noteikti paņemšu to komandas garu, to spēju saņemties vienai spēlei un katram komandā izdarīt savu darbiņu, lai rezultāts būtu tik labs, kā tas bija pret Čehiju," teica jaunais sportists.
Veinbergs pašlaik gatavojas jaunajai sezonai un jau drīzumā lidos uz ASV.
Kristiāns mājas Latvijā pameta četrus gadus agrāk nekā Klāvs – 15 gadu vecumā. Sākumā viņš spēlēja Zviedrijā, pēc pāris gadiem Kanādas junioros.
"Es no savas pieredzes varu pateikt – vienkārši brauc, izbaudi laiku un, galvenais, esi pozitīvs un, protams, nekaunīgs," teica Rubīns.
"Kā jau es pirms tam, pirms pasaules čempionāta teicu. Jo es zinu, ka tā tomēr ir diezgan svarīga detaļa. Tas nenozīmē, ka tev tagad jāņem ripas nost komandas biedriem. Bet nekaunīgam tādā ziņā, ka sava vieta ir jāizcīna un jāpierāda, ka tu esi labāks par visiem, par citiem," paskaidroja hokejists.
Rubīnu slavē arī Veinbergs: "Man liekas, ka viņa rokas ir ļoti labas. Pirmo reizi, kad mēs Somijā kā nespēlējošie spēlētāji izgājām uz treniņu, es skatījos, ka viņa rokas strādā tik labi! Var tikai iedvesmoties un kaut ko paņemt no tā."
Klāvs teic, ka šķiršanās no ģimenes nebūs viegla, tomēr radinieki jau labu laiku iedrošinājuši izmantot hokeja sniegtās studiju iespējas Amerikā.
Savukārt ģimenes jaunākie locekļi pārdzīvoja, padzirdot, ka brālis dosies prom uz Ameriku. "Mājās mazais brālis, viņam seši gadi, viņš arī hokeju spēlē. Mēs diendienā laiku pavadām kopā, mazā māsa jau apraudājās, kad uzzināju, ka tik ilgi būšu projām," teica Veinbergs.
Amerikā Klāvs spēlēs Linkolnas "Stars" komandā – gandrīz pašā valsts viducī Nebraskas štatā. Tāpat viņš zina, ka dzīvos ģimenē, kas izaudzinājusi 6 bērnus, bet tagad pie sevis uzņem trīs junioru hokejistus. Katram būs pa savai istabai privātmājā.
"Viena istaba ir Linkolnas "Stars" istaba, tajā istabā dzīvo krutākais no tiem trim čaļiem, kurš tur ir otro gadu, kurš ir vecākais. Tad ir lāču istaba, un tad ir vilku istaba," stāstīja hokejists.
Tāpat viņš teica, ka garāžā stāvējušas trīs automašīnas kā no videospēlēm. "Viņš teica, ja labi uzvedīšos, izvizināšu," smējās Veinbergs.
Rubīns deva padomus, kā runāt ar medijiem un kā neiztērēt pārlieku daudz naudu, pērkot etiķetei nepieciešamās drēbes, skaidrojot, ka pietiks vien ar pāris komplektiem, kurus dažādi miksēt kopā. Tāpat nevajag pirkt dārgākos uzvalkus, jo tie tāpat, braucot ar autobusu, ātri nonēsāsies.
"Kad es spēlēju AHL un vēl biju Toronto, tad tur pēc katras spēles bija jārunā. Nedrīkst teikt neko sliktu par komandas biedriem. Par sevi var," ar pieredzi dalījās Rubīns.
Savukārt pēc zaudējuma viņš ieteica teikt, ka no kļūdām mācīsies un skatīsies uz priekšu.
"Jā, viņš man teica – jābūt nekaunīgam, drošam par sevi. Tagad arī kafejnīcā runājām – nedrīkst būt kautrīgs, nedrīkst visu uztvert pārāk nopietni. Citādi būs, kā būs... Bet es domāju, ka esmu diezgan komunikabls un visam vajadzētu būt kārtībā," pēc sarunas ar Rubīnu sacīja Veinbergs.
Tikmēr pats Rubīns norādīja, ka Klāvs ir gatavs doties uz Ameriku.
"Viņš ir pārliecināts par sevi, viņš zina, ko grib, un pats arī ir braucis trenēties, strādāt. Viņš nav cilvēks, kas sačko. Viņš pats grib, un tas ir pats galvenais, ka pašam ir tā vēlme kaut ko dzīvē sasniegt, pierādīt sevi citiem. Tā kā – cepuri nost, un vēlu viņam tiešām veiksmi, sekošu līdzi, un gan jau būs labi," teica Rubīns.
