“Tādas sajūtas, kādas nekad nav bijušas. Es nevaru aprakstīt, nevaru nodefinēt,” LTV raidījumam “Sporta studija” atklāja Pikāns. Tikai tagad pamazām šīs sajūtas sāk atlaist.
“Kurbads” Virslīgā debitēja pirms četriem gadiem. Ar ceturto piegājienu izdevās sasniegt virsotni, lai gan daudzi vairs necerēja, ka tas vispār iespējams - pārāk bieži “Kurbads” bija palicis tieši vienu soli aiz uzvarētāja. Pašam Pikānam šķita, vai tik šī neveiksme nav iekodēta vārdā “Kurbads”, jo tā ir viena no retajām pasakām ar sliktām beigām.
Taču izrādījās, ka šīm bažām nav pamata. Beidzot čempiona tituls.
Pikānam bērnība nav bijusi rožudārzs, un, lai kā arī puikam gribējies spēlēt hokeju, dažādu apsvērumu dēļ šis sapnis netika īstenots.
Taču hokejs bija. Jau tad, kad Pikāns deviņdesmitajos gados attīstīja loģistikas biznesu un izveidoja komandu – draugu kopu, kas forši pavadīja laiku kopā uz ledus. Virslīga – tas jau bijis pavisam cits stāsts.
Taču čempiona tituls nav augstākais mērķis. Jau vasarā Rumbulā durvis vērs “Kurbada” ledus halle. Tajā būs sporta skola, būs iespēja trenēties bērniem. Un jaunieši lēnā garā varēs tikt līdz lielajai komandai. Jo, kā norāda Pikāns, jābūt ir sociāli atbildīgiem. Lai vīrietis varētu dot sievietei bērnus, ir jāiziet iniciācijas process, un tas ir izdarāms caur sportu.
Pēc čempiona titula izcīnīšanas Pikāns un komandas līderi devās ciemos pie trenera Ēvalda Grabovska. Viņš vairs nevar palīdzēt komandai hallē, bet viņa devums “Kurbada” attīstībai ir ļoti svarīgs.
Uz jautājumu, kāda ir “Kurbada” panākumu atslēga, Pikāns norāda: “Viena atbilde – mērķis. Ja tev nav dzīvē mērķa, tu nedzīvo. Ja ir mērķis un ej uz to – tu dzīvo. Sports ir viens no veidiem, kā sasniegt mērķi.”
