Pie "Daugavas" stadiona par Eiropas savienības naudu līdz 2022.gada nogalei jāuzbūvē hokeja halle un vieglatlētikas manēža, kura gan būs daudzfunkcionāla halle, lai varētu nodrošināt tās noslodzi. Līdz šim process ar būvprojektētāju un būvnieku atlasi virzījies gausi, bet nupat kā noslēdzies iepirkums par ledus halles gala projekta izstrādi un uzbūvēšanu. Par gana labiem atzīti divi pretendenti – viens no Latvijas, bet otrs no Igaunijas.
Ledus hallei svarīgas ir divas laika atzīmes - 2019.gada septembris un 2021.gada februāris. Gala projekta izstrādei un realizēšanai paredzēti 18 mēneši, bet halle jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā vēlākais 2021.gada februārī, jo jau maijā tur astoņu valstu hokeja izlasēm jāaizvada pasaules čempionāta treniņi. Pirms tam vēl jāaizvada arī halles testa turnīrs. Lai halli varētu sākt izmantot februārī, pie darbiem jāķeras jau septembrī.
"Daugavas" stadiona valdes loceklis Guntis Zālītis sagaida, ka jau pavisam drīz tiks nosaukts būvniecības konkursa uzvarētājs, bet līgums vēl netiks slēgts nākamnedēļ, jo 10 plus viena diena jānogaida tādēļ, ka lēmums var tikt apstrīdēts.
Rīgā viesojās IIHF pārstāvji, lai atkārtoti pārliecinātos, ka Latvija 2021.gada pavasarī varēs uzņemt vienas apakšgrupas turnīru pasaules čempionātā.
Pagaidām Latvijas puse iekļaujas termiņos, bet viss ir trausliem diegiem šūts. Ja kaut kas tomēr noies greizi, halli var nepaspēt uzbūvēt laikus.
Kādi ir rezerves varianti? LHF sporta direktors un čempionāta rīkotājkomitejas vadītājs Edgars Buncis atklāja, ka nevienu no Latvijā jau esošajām ledus hallēm nevarēs izmantot treniņiem. Tajās pārsvarā ir tā sauktie Somijas izmēra ledus laukumi vai arī tādi, kas īsti neatbilst nevienam standartam. IIHF, visticamāk, jau 2021.gada čempionātu pieprasīs aizvadīt uz Kanādas izmēra laukumiem – tie ir 60 metrus gari un 26 metrus plati. Pašlaik starptautisko turnīru standarts ir 60 reiz 30 metri. Tāds laukums ir arī „Arēnā Rīga”. Interesanti, ka
Viens no variantiem ir pie „Arēnas Rīga” uzstādīt pagaidu halli jeb „pūsli”,
bet šādu variantu Buncis neuzskata par rentablu, jo tas izmaksāšot vismaz miljonu. Šī nauda tad būšot jāprasa valdībai, bet jau tagad komunikācijas ar Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabinetu neesot. Ar jauno valdību joprojām neesot aizvadīta neviena darba grupas sēde.
Divu pretendentu gatavība halli uzcelt ir mazinājusi satraukumu un jācer, ka būvniecības process neieilgs, paskaidroja Buncis. Savukārt komunikāciju ar Izglītības un zinātnes ministriju, kuras pārziņā ir sporta nozare, viņš raksturoja kā "visai nekādu".
Šobrīd galvenais ir operatīvi izraudzīt būvnieku, kurš pusotra gada laikā ledus halli Augšielā tiešām uzcels. Ar to gan stāsts par "Daugavas" stadionu nebeidzas. Ir parakstīts līgums par būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi vieglatlētikas manēžai. Svarīgi ir tas, lai gan ledus halli, gan manēžu uzbūvētu un nodotu ekspluatācijā līdz 2022.gada beigām. Pretējā gadījumā Latvijai būs jāatmaksā Eiropas Savienības finansējums 37 miljoni eiro.
