Pasaules kausa orgkomitejas izpilddirektors Hasans al Tavadi uzsvēra futbola vienojošo lomu.
"Gribam, lai pasaule redz, kas mēs esam Tuvajos Austrumos. Šī ir arī iespēja mūsu cilvēkiem izbaudīt, kā ir, kad tev apkārt ir cilvēki no visām pasaules malām. Tā ir iespēja būvēt tiltus starp dažādām kultūrām. Taču galu galā visi esam futbola fani un tā ir platforma, kas vieno mūs."
Tiesa, vai kāds solīja ka Pasaules kausa uzņemšana ies roku rokā tikai ar glaimojošu publicitāti? To Katara apjauta ātri, redzot, kā gandrīz momentā pēc Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) lēmuma
Rietumos zem palielināmā stikla tika palikti Kataras konservatīvie likumi, īpaši jau nāvessods par homoseksuālismu un attieksme pret viesstrādniekiem, par ko valsts saņēma skaļu un nebeidzamu kritiku.
Kā atklājuši Šveices žurnālisti, Katara pat maksājusi par plašu spiegošanas operāciju, lai izsekotu FIFA amatpersonas, baidoties, ka tai varētu tikt atņemtas tiesības rīkot turnīru. Katara to, protams, noliegusi, bet bijušais Vācijas Futbola asociācijas prezidents Teo Cvancigers uzskata, ka jāseko FIFA rīcībai.
"Tas ir tāds skandāls, kas nevar palikt bez sekām," teica Cvancigers. "Pirmkārt jau būtu jābūt reakcijai no FIFA prezidenta [Džanni] Infantīno, taču, viņš to, protams, nedarīs, jo ir Kataras vasalis."
Jo tuvāk nāca turnīrs, jo Infantīno arvien izmisīgāk mēģināja izlocīties starp Kataras konservatīvo dzīves skatījumu un rietumnieku krietni liberālāko pieeju.
Skaidrs, ka, pirmo reizi rīkojot turnīru arābu pasaulē, bija sagaidāmas izmaiņas, ko prasa cieņa pret turnīru uzņemošās puses paražām.
Taču šo balansēšanu pavadījusi neizlēmība un traģikomiska lavierēšana, kas kulmināciju piedzīvoja vien mirkli pirms turnīra sākuma. Pāris dienas pirms turnīra starta tika paziņots, ka mainīts lēmums stadionu teritorijā atļaut pārdot alu.
Nav tā, ka tas būtu bezprecedenta lēmums. Arī daudzviet Eiropas futbola stadionos alu nepārdod.
Neizpratni izraisīja fakts, ka, lai arī turnīrs plānots 12 gadus, par šādām izmaiņām paziņots vien divas dienas pirms spēļu sākuma.
"Šāds pēdējā mirkļa lēmums raisa satraukumu," uzsvēra Vācijas izlases izpilddirektors Olivers Bīrhofs. "Es nevaru saprast, kāpēc tas pieņemts vien tagad. Protams, ka tas izraisa neizpratni. Bija gana laika, lai to izdarītu savlaicīgi."
Vēl kāds piemērs – Nīderlandes izlase nāca klajā ar ideju savu komandas kapteini izgreznot ar rokas apsēju, uz kura rakstīts "One Love" jeb "Viena mīlestība", tādējādi paužot atbalstu līdztiesībai, sieviešu tiesībām un jo īpaši homoseksuāliem cilvēkiem, kuri Katarā tiek apspiesti. Šo ideju atbalstījušas vēl vismaz astoņas Eiropas izlases, kas arī plāno darīt tāpat.
Taču diennakti pirms turnīra sākuma FIFA, kura bija pret šo eiropiešu ideju, pēkšņi paziņoja, ka sadarbībā ar ANO radījusi pati savus rokas apsējus, kas tādejādi popularizēs dažādas sociālas problēmas, piemēram, ceturtdaļfinālā kapteiņiem dos apsējus ar uzrakstu "Nē diskriminācijai."
"Tas izskatās tik dīvaini, it īpaši, ja ņem vērā, ka Infantīno pirms divām nedēļām mums izplatīja vēstuli, kurā teica, ka cilvēktiesību jautājumus pienācis laiks nolikt malā, ka nu jākoncentrējas tikai uz futbolu," teica Vācijas Futbola asociācijas prezidents Bernds Noiendorfs. "Atzīšos – tas mūs nokaitināja un satrauca. It īpaši atceroties, ka viņš aizliedza dāņiem uz savām treniņu formām rakstīt "Cilvēktiesības visiem", jo tas esot politisks sauklis. Cilvēktiesībām nav robežu, un tā nav politika."
Eiropiešu nepaklausība šveicietim Infantīno acīmredzami ir kā sarkana lupata bullim.
Emocijām viņš ļāva vaļu sestdien, kad pasaule piedzīvoja 45 minūšu garu Rietumu kritiku FIFA prezidenta izpildījumā.
"Šodien man ir ļoti izteiktas sajūtas. To neslēpšu. Šodien jūtos kā katarietis. Šodien jūtos kā arābs. Šodien jūtos kā afrikānis, šodien jūtos kā gejs. Šodien jūtos kā invalīds. Šodien jūtos kā strādnieks imigrants. Jūtos arī kā eiropietis. Patiesībā – esmu eiropietis," klāstīja Infantīno. "Un, kad iedomājos, ko eiropieši ir darījuši visā pasaulē pēdējo 3000 gadu laikā, nākamos 3000 gadus mums būtu jāatvainojas un tikai tad jāmoralizē."
Viena lieta ir Katara, kas cīnās par savu tēlu, interesēm un nākotni, pavisam kas cits FIFA – organizācija, kas kopš Kataras izraudzīšanas savu tēlu gremdējusi korupcijas purvā un šobrīd entuziastiski mēģina pagrūst zem paklāja jebkādu kritiku. Cik daudz tā ir sapratusi, ka laiks pārmaiņām?
Jā, caurspīdīgāka ir padarīta procedūra, kā tiek izvēlētas Pasaules kausa mājvietas, tomēr nedēļā,
kad beidzās termiņš pieteikumiem uz FIFA prezidenta vēlēšanām 2023. gadā, izrādījās, ka ir tikai viens kandidāts – astoņus gadus amatā jau esošais Infantīno.
Vācijas Futbola federācijas prezidents Noiendorfs neslēpa savu vilšanos.
"Ņemot vērā esošo atbalstu Infantīno, būtu grūti nominēt kādu citu, zinot, ka viņam nav variantu. Taču šāds atbalsts par kaut ko liecina, acīmredzot visus viss apmierina. Taču pievērsiet uzmanību – Infantīno izvirzīja visas kontinentālās asociācijas, izņemot vienu. Un tā ir [Eiropas] UEFA," uzsvēra Noiendorfs.
Ko darīt parastam futbola līdzjutējam? Acīmredzot, ne viens vien jūtas līdzīgi islandiešu fanam Kristinam Sigurdsonam.
"Es skatīšos Pasaules kausu Katarā un ļoti labi apzinos, cik liekulīgi tas ir no manas puses. Jo neatbalstu, kā viņi tika pie šī turnīra, neatbalstu korupciju un ierobežotās cilvēktiesības Katarā, homofobiju un visu pārējo," atzina Sigurdsons. "Tomēr man tā patīk futbols un šis tomēr ir lielākais sporta notikums pasaulē."
