Māris Bergs: Vai Kataras siltais laiks pēc atgriešanās nepietrūkst?
Arkādijs Birjuks: Bija brīži, kad pietrūka, it īpaši, kad bija mīnus 12 no rīta bija jābrauc uz Rīgu, jāsalst ārā, bet kopumā baigi nē. Vienubrīdī, kad Katarā, kad bija brīvs vakars, centos kārtīgi pastaigāt, paņemt saldējumu, kādu aukstāku dzērienu un izbaudīt šo laiku ar domu, ka nu jā, tagad kādu brīdi nebūs vairs tāds foršs siltumiņš.
Kā tur bija ar laikapstākļiem, jo pirms turnīra tikām baidīti ar to, ka būs liels karstums. Lielais karstums tur gan ir vasarā, bet arī šajā laikā, novembrī un decembra sākumā, arī tad tur ir karsts. Kā patiesībā bija?
No 12 līdz četriem bija patiešām karstums, tāds varbūt ne pīķis, un brīžiem arī Latvijā pie mums vasarā ir karstāk nekā bija Katarā ziemā un rudenī. Bet vakaros bija ļoti patīkami, no rīta arī varēja iziet ārā un aizbraukt, kur vajadzēja. Tāds traks karstums nebija, nevajadzēja visu laiku staigāt ar ūdens pudeli un visu laiku dzert. Tas vairāk varbūt bija pat iepriekšējā Pasaules kausā, kas notika [2018.gada] vasarā Krievijā. Vairāki futbolisti arī pirms atbildīgajām spēlēm bija saaukstējušies, jo ārā bija pietiekami silts, pietiekami karsts arī pa dienu, bet gan stadionos, gandrīz visos stadionos, kur arī treniņi notika,
gan viesnīcās, gan sabiedriskajā transportā kondicionieri allaž tika uzgriezti tā, lai cilvēkiem ir auksti, nevis vienkārši patīkami vēss, bet jau tā nepatīkami auksts.
Arī es pats, kad braucu turnīra sākumā no Horvātijas - Marokas spēles, biju nedaudz saaukstējies un dienu vajadzēja tabletes padzert, pastaigāt ar temperatūru. Cik redzēju preses centrā, teju katrs žurnālus šķiet, ka bija saslimis turnīra laikā - klepoja, šķaudīja visu laiku, tāpēc tas ir tā īpatnēji, kas varbūt nebija novērots citos turnīros.
Stadionos izbūvēti kondicionieri - tas gan laikam ir pirmoreiz tāds gadījums. Kā bija stadionos, cik silti vai vēsi tur bija sēdēt gan žurnālistu tribīnē, gan līdzjutējiem? Izskatījās karsti pēc tā, ko televīzijā redz...
Bija pāris spēles, kurās es pat nosalu vai nožēloju, ka nepaņēmu virsjaku līdzi. Tiesa, bija arī viens stadions "974" - patiešām bija un vairs nav - tiek pilnībā nojaukts šobrīd, un vienkārši nebija jēga tur iebūvēt šo dārgo kondicionēšanas sistēmu. Bet pārsvarā bija pavēsi, pūta no visām pusēm. Brīžiem tas bija atkarīgs no tā, kur iedeva mediju vietu - dažreiz tuvāk laukumam, dažreiz tieši pašā augšā. Arī sanāca pāris spēles, kur sēdēju tieši aiz šiem lieliem ventilatoriem, un tur gan nebija visai patīkami.
Bija viena vai divas spēles, šķiet, Anglija-Irāna pašā sākumā un vēl Korejas un Ganas spēle, tur gan nosalu patiešām,
knapi, knapi nosēdēju līdz beigām, bija doma patiešām jau iet prom.
Kādu autentisku arābu vietu arī var atrast Dohā, vai tur nekā no tā nav? Tā ir jauna, mūsdienīga pilsēta, un tur nav nekā no tradicionālā no tā, kā viņi dzīvoja sensenos laikos?
Dziļākos rajonos var patiešām iepazīt īsto Āziju, kur nav viss tik smuki sakopts un nav arī sabūvētas virsotnes. Tā var būt vairāk Āzija, un tālāk jau sākas tuksnesis. Tik tālu es arī netiku, jo nebija nevienas brīvdienas no futbola. Ja būtu palicis vēl kādu laiciņu, kad jau sākās brīvās dienas pirms pusfināliem, fināliem, tad varbūt arī paskatītos tuksnesi. Bet tas kādā citā reizē, varbūt arī kādam citam Pasaules kausa finālturnīram, jo, iespējams, Maroka tiks kādreiz.
Iespējams, Saūda Arābija - viņi arī grasās pieteikties vai, manuprāt, pat jau ir pieteikušies uz 2030. gadu, lai gan Āzijas valstīs 2034. gadam nemaz nedrīkst rīkot pēc FIFA noteikumiem...
Tāpēc arī Saūda Arābija piesakās kopā ar vienu Āfrikas valsti un Eiropas valsti, lai kaut kā apietu šo likumu ar līkumu. Es cerēju patiešām iepazīt arābu kultūru, austrumus, bet uz vietas, jā, sagaidīja vilšanās. Visi tik ļoti ir pielīdzināts Rietumeiropai un klasiskai Rietumeiropas galvaspilsētai vai tūrisma pilsētai. Gan infrastruktūra, gan visas ēdināšanas vietas, vairāki milzīgi tirdzniecības centri.
Viss bija tā, lai eiropietis tur justos normāli. Varbūt ne super ērti un patīkami, bet normāli un nebūtu nekas tāds, kas īsti pārsteigtu.
Jā, vienīgā atšķirība - alkohols, bet tas jau individuāli - kādam ļoti pietrūkst, kādam mazāk pietrūkst.
Kā tad beigu beigās - alus kaut kur Katarā bija vai nebija?
Vienīgais oficiālais un visiem pieejamais alus bija fanu zonās. Tālāk ir stāsts par atsevišķiem bāriem viesnīcās, bet tur sarežģītāk. Tur bija vai nu jābuko savlaicīgi, piemēram, Anglijas spēles dienā tur vai nu gara rinda jāizstāv, vai nu jābuko. Tāpēc beigās tā arī līdz bāriem netiku, jo tas prasītu laiku, un es to laiku tomēr veltīju futbola spēļu apmeklēšanai un atmosfēras baudīšanai pilsētas ievērojamākajās vietās, kur pulcējās arī līdzjutēji.
Tie, kuri ļoti gribēja, tie alu, un ne tikai alu, arī citu alkoholu dabūja.
Iespējams, tas kaut ko paņēma nost šim turnīram, kādu papildus jautrību faniem, bet nu tik ļoti, es teiktu, ka nevarēja just, ka alkohola nav, un visi nezina, kā uzvesties. Manuprāt, kādā brīdī gan es, gan visi apkārtesošie pierada pie šīs jaunās realitātes un sāka izklaidēties kādos citos veidos.
Beigu beigās turnīrā jau noslēgumā, kad gāja izšķirošās spēles, lasīju, ka neviens angļu līdzjutējs nav arestēts. Pirmoreiz Pasaules kausa vēsturē neviens anglis nav arestēts...
Jā, iespaidīgi, lai gan tur kādas provokācijas ir bijušas, cik lasīts. Skaidrs, ka Pasaules kauss valda tajā valstī, uz Pasaules kausu futbols tajā brīdī kļūst par svarīgāko un galveno instanci visā tajā valstī. Katara arī visus savus tikumus vai gandrīz visus savus tikumus pārkārtoja tomēr Pasaules kausu realitātei, jo, kad uz tavu valsti atbrauc pusmiljons cilvēku no citām zemēm, citām kultūrām, tu, gribi vai negribi, piekāpies, it īpaši, ja esi tik maza valsts kā Katara.
Kādas bija šīs fanu zonas Dohā, kas pati par sevi ir ierobežota teritorija? Astoņi stadioni, milzīgs līdzjutēju skaits... Nebija tā, ka milzīgs bars vienkārši ļoti daudz dažādu valstu līdzjutēju?
Tur fanu zonas dalījās - atsevišķas fanu zonas brīvprātīgiem, atsevišķas zonas tiem, kuri tur strādā. Arī vienkārši lielie ekrāni krastmalā, kur katrs, kurš grib, piestāj. Pat atsevišķa fanu zona pie lidostas, piemēram, gaidi lidmašīnu un vari iziet ārā, paskatīties uz lielā ekrāna, uzrādot biļeti.
Bija viena galvenā fanu zona, tur gan gāja diezgan jautri. Diezgan liela platība uz izšķirošajām spēlēm, cik saprotu, tur pat līdz 60-70 tūkstoši cilvēku satilpa,
bet kopumā viss diezgan operatīvi un raiti strādāja. Veikalā varēja nopirkt kādu suvenīru, gan alu varēja dabūt tur, pat nestāvot garā rindā. Diezgan solīdi noorganizēts. Vienīgā īpatnība - atceros, skatījos Argentīnas un Austrālijas spēli fanu zonā - tik daudz tomēr tur bija indiešu, pakistāniešu un cilvēku no Bangladešas, no citām Āzijas valstīm, kuri bija atbraukuši vai arī kurus bija atveduši uz Kataru, Kataras valdība, lai viņi radītu iespaidu, ka ir ļoti daudz fanu un katrs fano par savu izlasi. Beigās izrādījās, ka bija tie fani, kuri fanoja katru dienu par kādu citu komandu.
Kuri fani visvairāk izcēlās pozitīvi ar atraktivitāti, ar fanu kultūru? Televīzijā redzējām Āfrikas valstis, klasiski, ļoti krāšņi, koši - ar dažādiem instrumentiem. Arī dienvidamerikāņi - Argentīnas spēlēs likās, ka esam Argentīnā, nevis kaut kur Katarā. Kuri tev iespiedās atmiņā kā košākie un izteiksmīgākie fani?
Vēl no iepriekšējā Pasaules kausa, protams, Argentīna, Meksika, Brazīlija, lielais trio. Lai gan Brazīlija varbūt no šī trio krita ārā šajā turnīrā, jo ne tik daudz brazīliešu beigu beigās atbrauca un bija daudz tieši pārģērbto fanu no Āzijas, kuri īsti pat spēlētājus nezināja. Argentīna, ja runājam par dziesmām, par skaņu, ir viena no līderēm Pasaules kausos fanošanā. Meksika vairāk uz tērpiem, atraktivitāti spiež, uz krāšņumu, tie ir viskrāšņākie fani ar milzīgām cepurēm. Es joprojām nevaru saprast, kā viņi tās cepures dabū iekšā lidmašīnās, jo īsti bagāžā nepaņemsi, arī rokas bagāžā, kā cepuri salocīsi vai ieliksi.
Jebkurā lielā sporta pasākumā, arī kultūras pasākumos, ja notiek kaut kāds liels, tad šajā vietā daudzas preces kļūs dārgākas. Kā tas bija Katarā?
Katara izrādās, ka nebija ieinteresēta kaut ko baigi pelnīt no šī Pasaules kausa. Jā, dārgas bija naktsmītnes, jo bija liels pieprasījums, tur nu neko darīt. Bet, piemēram, ja tagad paskatās jau pēc turnīra, tad naktsmītnes maksā pat lētāk nekā normālā Eiropas tūrisma pilsētā. Piemēram, skatos Milānas cenas, cik tur maksā palikt pa nakti, jo braukšu uz "Inter" pret "Parma" Itālijas kausa astotdaļfinālā, tur ir dārgāk nekā Dohā tajos pašos datumos janvāra sākumā. Bet
uz vietas paēst, padzert, pabraukt kaut kur ar taksi, viss maksāja pat lētāk nekā Latvijā, un tas pat nedaudz pārsteidza.
Rēķinājos, ka būs super dārgas cenas - tomēr bagātākā valsts pasaulē, bet beigās izrādījās, ka šie izdevumi bija minimāli, un teju viss budžets aizgāja naktsmītnēm.
Kur tu pats paliki? Redzējām, bija labiekārtoti konteineri, vagoniņi ar gaisa kondicionēšanu, gultu. Pats nepieciešamākais, kas ir vajadzīgs fanam, lai varētu pārnakšņot...
Sākumā centos dabūt vagoniņu, lai izbaudītu pilnībā atmosfēru, bet kaut kā man tur nesekmējās ieiet FIFA sistēmā, tāpēc izmantoju veco, labo un pārbaudīto "Airbnb" servisu, kas Katarā varbūt nav tik ļoti attīstīts, bet izdevās dabūt trīs dzīvokļus. Vajadzēja mainīt lokācijas vietu, jau turnīra laikā mainīju plānus, izvēlējos, ka palikšu ilgāk uz vietas, un kopumā viss normāli. Arī nedēļu padzīvoja tādā kopmītnes tipa dzīvoklī, kur sešas guļvietas istabā. Tur dabūju vairāk iepazīties ar dažādu valstu faniem, pārrunāt dienas beigās, kas noticis, kādas varbūt ir viņu sāpes, bēdas.
Kā tu vērtē Kataras stadionus - tie bija labi, varbūt ne tik labi?
Jāsāk ar to, ka stadioni bez vēstures. Saproti, ka šeit neviens īsti pirms tam nav spēlējis, varbūt tikai "Khalifa" stadionā, kur bija FIFA klubu kausa fināls un Kataras izlase iepriekš ir spēlējusi kvalifikācijas spēles. Kopumā skaisti, no ārpus ļoti krāšņi šie stadioni izskatās, krāšņāki nekā bija sabūvēti pirms četrarpus gadiem Krievijā. Neparastas formas, dizaina risinājumi, "Al Bayt" stadions ļoti patika - telts formā, liels, milzīgs stadions, kur gandrīz 70 000 var ietilpt. Tas bija ļoti neparasti, arī milzīgais Lusailas krāšņais stadions, kur bija arī finālmačs. Ar kolēģiem žurnālistiem pārrunājot un lasot atsauksmes pēc tam internetā, arī no līdzjutējiem,
visiem paliks atmiņā droši vien uz mūžu "974" konteineru stadions gandrīz pašā Dohas centrā pie līča krastmalā, arī pie lidostas.
Lokācija arī daudz ko iedod. Ej, un tev virs galvas lido lidmašīnas ik pēc divām minūtēm, - kāda piezemējas, kāda paceļas - arī fantastiski skati. Tad šie konteineri krāsaini, arī lifti no konteineriem, un tas viss izskatās tik ļoti neparasti, kā kaut kādā lego stadionā.
Šis Pasaules kauss ir bijis ļoti īpatnējs - gan norises laiks, gan vieta un viss kompaktums. Mēs vispār varam vilkt kādas paralēles ar citiem Pasaules kausiem, kas jau notikuši līdz šim un kas notiks nākotnē, vai šis ir kaut kas absolūti unikāls?
Es ar šādu domu arī braucu - vienreiz dzīvē iespēja apmeklēt šādu turnīru. Drīzāk varētu salīdzināt ar hokeja vai basketbola čempionātiem, kur viss notiek vienā arēnā, jo arī šeit viens vienots mediju centrs, no kura brauca autobuss uz astoņiem stadioniem, nekur nav diži jādomā, kā tikt, kā netikt, ir tāds kompaktums. Kad sāku runāt ar katariešiem, tad viņi saka: "Nu jā, Rietumeiropas medijos mēs redzam kritikas devas mūsu finālturnīram, bet tev ir iespēja apmeklēt vismaz divas spēles dienā, nekad vairs šādas iespējas nebūs."
