Līdz šim vienīgo reizi kontinenta meistarsacīkstes Itālija uzvarēja 1968.gadā, kad notika trešais Eiropas čempionāts. Savukārt Anglijai vienīgais panākums augstākā līmeņa turnīros arvien paliek 1966. gadā gūtā uzvara Pasaules kausa izcīņā.
Finālā vēl nebija nospēlētas divas minūtes, kad Anglijas izlase atklāja rezultātu, bet itālieši neizšķirtu atjaunoja otrā puslaika vidū.
Pirmo reizi spēlējot Eiropas čempionāta finālā, angļi jau otrajā minūtē izvirzījās vadībā, karjerā pirmos vārtus nacionālajā izlasē gūstot Lūkam Šovam. Ātrā uzbrukumā pēc Kīrana Tripjēra centrējuma Šovs ar kreiso kāju raidīja tīklā bumbu, kas vispirms skāra vārtu tuvo stabu.
Itālieši vairāk pārvaldīja bumbu, bet bez nopietniem draudiem, līdz Enriko Kjeza 36.minūtē sita ārpus soda laukuma un bumba kādu metru pašāvās garām vārtu apakšējam stūrim. Anglijas vārtsargs Džordans Pikfords 56.minūtē novērsa briesmas pēc Lorenco Insinjes sitiena jau tuvu gala līnijai. Vēlreiz Pikfords glāba sešas minūtes vēlāk, aizsniedzoties līdz bumbai pēc Kjezas sitiena vārtu apakšējā stūrī.
Pastāvīgie Itālijas izlases uzbrukumi 67.minūtē iedzinējiem ļāva panākt izlīdzinājumu. Marko Verati sitienu ar galvu tuvā distancē Pikfords atvairīja, bet bumba no vārtu staba atlēca pie Leonardo Bonuči, kurš zibenīgi izmantoja radušos iespēju. Panākuši neizšķirtu, itālieši arvien turpināja uzbrukt, un tikai tuvāk pamatlaika beigām sasparojās arī Anglijas izlase.
Papildlaikā spēku samērs laukumā izlīdzinājās un stabili nospēlēja abu komandu vārtsargi Pikfords un Džanluidži Donnaruma. Ar pamatlaiku un pagarinājumu uzvarētāja noteikšanai bija par maz un pirmoreiz kopš 1976.gada finālā sekoja 11 metru sitienu sērija.
Donnaruma sērijā atvairīja divus sitienus un vienā reizē viņam palīdzēja arī vārtu stabs. Savukārt Pikfords glāba divos Itālijas futbolistu sitienos.
Anglijas izlase pēc otrās sitienu kārtas bija vadībā 2:1, jo Pikfords atvairīja Andrea Beloti sitienu. Taču jau nākamajā kārtā rezultāts kļuva neizšķirts, jo ilgi pirms sitiena pauzējušais Markuss Rešfords trāpīja pa stabu. Turpinājumā jau Donnaruma glāba pēc Džeidona Sančo un Bukaijo Sakas sitieniem. Turpretim Itālijai priekšpēdējo sitienu trāpīja Federiko Bernadeski, bet Pikforda tvertais Žoržinjo sitiens cerību Anglijai deva tikai līdz brīdim, kad pēdējo iespēju neizmantoja Saka.
Tikai otro reizi Eiropas čempionus finālā noteica pēc 11 metru sitienu sērijas rezultāta.
KONTEKSTS:
Eiropas čempionāta finālturnīrā 11.jūnijā startēja 24 komandas, kas priekšsacīkstēs bija sadalītas sešās grupās un aizvadīja spēles 11 pilsētās. Pēc apļa turnīra izspēles izslēgšanas turnīrā iekļuva katras grupas divas spēcīgākās komandas, kā arī četras labākās trešās vietas ieguvējas.
