Sporta studija

Mārtiņš Dzierkals arvien cer uz karjeru Ziemeļamerikā

Sporta studija

Latvijā pirmoreiz top parahokeja izlase

Futbola valstsvienības neveiksmēm seni iemesli

Futbola eksperti: Latvijas valstsvienības pašreizējām neveiksmēm - senas saknes

Latvijas futbolā eiforija valdīja 2004.gada vasarā - valstsvienība spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā, par ko nopelnīja 5,1 miljonus eiro. Gan finansiāli, gan sporta veida popularitātes ziņā izveidojās ideāli apstākļi attīstībai, tomēr sekoja lejupslīde, un "Sporta studijas" apjautātie futbola eksperti uzskata, ka nacionālās izlases pašreizējās neveiksmes sakņojas senos notikumos.

Pasaules rangā Latvijas izlase pēc Eiropas čempionāta finālturnīra bija 53. vietā un simtniekā spēja noturēties līdz 2007.gadam, bet dziļākajā bezdibenī valstsvienība kritusi pēdējos trīs gadus. Pašlaik Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) rangā Latvija ieņem 134.vietu un trīs gados komanda 31 spēlē guvusi tikai divas uzvaras. 

Pagaidām pēdējā spēlē Latvijas izlases sastāva vidējais vecums bija 27 gadi, kas nozīmē, ka gaitas futbolā viņi sāka ap 2000.gadu. Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais futbolists un 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīra dalībnieks Māris Verpakovskis saskata, ka

pašreizējie izlases dalībnieki futbolā ienāca juku laikā, kad vēl nebija futbola akadēmiju un metodikas jauno futbolistu apmācībā. 

"Tagad ir to gadu rezultāts, ka izlases līderi, kuriem būtu jābūt, nav konkurētspējīgi Eiropā," teica Verpakovskis, kurš pašlaik ir virslīgas kluba RFS ģenerāldirektors. 

Savukārt bijušais futbola žurnālists un pašlaik divu profesionālu futbolistu tēvs Askolds Uldriķis saskata, ka Latvijas futbolā attīstība ir nepārtraukti, taču tā ir tik lēna, ka citas valstis ar lielām investīcijām soļo garām septiņjūdžu zābakos. 

Latvijā ir tikai divas apjumtas halles, kur futbolā var trenēties ziemā.

Abas būves - "Skonto" un Olimpiskā sporta centra halle - atrodas Rīgā. Uldriķis norādīja, ka bijušo Latvijas izlases līderu savulaik aizvadītie treniņi uz asfalta nav arguments mūsdienās. Pašlaik ir citi laiki, futbols kļūst arvien atlētiskāks un dinamiskāks, tādēļ nepieciešami arvien labāki apstākļi. Arī Verpakovskis saskata, ka ziemā ir problēmas atrast vietu kvalitatīviem treniņiem. Verpakovskis iepriekš strādāja Liepājā, kur  ziemā futbols ik gadu zaudējis teju trešdaļu bērnu, kas pārgājuši uz sporta veidiem ar kvalitatīvāku infrastruktūru. 

Par treneru trūkumu Latvijā sūdzēties nevar. Ir vairāk nekā 500 treneru, turklāt 28 speciālisti ar Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) Pro licencēm. Futbolā ilgus gadus strādājušais portāla "Delfi" žurnālists Uldis Strautmanis gan uzskata, ka daļu treneru vajadzētu ar mietu padzīt no futbola, jo nav pieļaujama audzēkņu fiziska aizskaršana un pret viņiem vērstas necenzētas lamas.

Uldriķis savus dēlus futbolistus daļēji trenējis pats vai piesaistījis trenerus individuāli, jo apmācība nebija pilnīga. 

Eksperti saskata, daudzām futbola skolām jauno spēlētāju apmācība ir bizness, tādēļ pamatīgi cieš kvalitāte. Tajā pašā laikā Latvijas Futbola federācija (LFF) rīko arvien vairāk augstas klases treneru apmācību. Treneri šajā stāstā ir galvenais - tikai tad, ja viņi strādās kvalitatīvi, varēsim cerēt uz pārmaiņām Latvijas futbolā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Futbols
Sports
Jaunākie
Interesanti