Latvijas olimpisko cerību vidū ir vairāki sportisti, kuri ikdienā dzīvo un trenējas ārzemēs. Tallinā jau vairākus gadus sezonas laikā dzīvo septiņcīņniece Laura Ikauniece. Viņa Rio olimpiskajā spēlēs palika tikai soli no bronzas godalgas, bet pēdējos gados sevi pilnībā realizēt traucē traumas. Ikauniece ir viena no tām atlētēm, kuru pandēmija ietekmē pat divos veidos. Tāpat kā visus, samazinot iespējas sacensties, bet arī veselību savest kārtībā nav nemaz tik viegli.
Septiņcīņniecei problēmas sagādā ceļgals, kuram pavasarī tika veikta operācija, lai iespējami ātri atlabtu un šovasar varētu startēt Tokijas spēlēs. Kad spēles atcēla, bija jāsastopas ar realitāti – konkrētā operācija neatrisināja problēmu pilnībā, tāpēc tagad, iespējams, vēlreiz būs jāguļas zem skalpeļa.
“Visa tā Covid situācija sarežģīja atlabšanas procesu,” Latvijas Radio pastāstīja Ikauniece, uzsverot, ka sarežģīti pandēmijas dēļ ir bijis pārvietoties pat no Tallinas uz Rīgu. Tagad, kad nepieciešama otra operācija, viņa konsultējas ar Latvijas ārstiem. Iespējams, ķirurģisko iejaukšanos būtu labāk veikt Austrijā vai Lietuvā, taču tad atgriežoties būtu jāievēro divu nedēļu karantīna, un tik daudz laika atlētei neesot.
Ikaunieces gadījumā gan laiks ir sabiedrotais, jo līdz nākamajai vasarai noteikti izdosies atrisināt veselības likstas. To, ka viņa arī bez intensīvas dalības sacensībās var ļoti labi sagatavoties atbildīgākajiem startiem, Laura jau pierādījusi ne reizi vien.
Vieni no pašmāju labākajiem šķēpmetējiem Līna Mūze un Zigismunds Sirmais jau vairākus gadus trenējas soma Kimmo Kinnunena vadībā, lielu daļu kalendārā gada pavadot ārzemēs. Mūze Latvijas Radio atzina, ka aizliegums doties pie trenera vai trenerim ceļot uz Latviju pamatīgi iedragājis iespējas pilnveidot metiena tehnisko izpildījumu, kas šķēpmešanā ir pats svarīgākais.
“Noteikti varu teikt – tas, ka treneris ir ārzemēs un nav iespējams pie viņa aizbraukt, ir problēma,” Latvijas Radio atzina Mūze, norādot, ka tehniskā sagatavotība ļoti klibo, taču ar fizisko sagatavotību viss esot kārtībā. Latvijas Olimpiskā vienība vēlas, lai Mūze iesniedz treniņu plānu, taču šobrīd pandēmijas dēļ ir ļoti grūti saplānot, kad un kur treniņnometnes varētu notikt.
Neviļus tie Latvijas labākie individuālie sportisti, kuri līdz šim trenējās vietējo speciālistu vadībā, ir daudz pateicīgākā situācijā.
Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs Einars Fogelis pauda, ka šobrīd ir pāragri vērtēt ieguvējus un zaudētājus. Abas viņa vadītās organizācijas regulāri atlētiem uzsverot, ka rūpīgi jāizvērtē, vai šogad vispār doties uz kādām sacensībām ārzemēs.
Viņš uzsvēra, ka, iespējams, tie sportisti, kuri pastāvīgi trenējas un uzturas ārzemēs, šobrīd ir labākā situācijā, nekā tie, kuri ir spiesti daudz ceļot, uzturēties lidostās un mainīt vietas, kas ir bīstamāk.
Fogelis atgādināja, ka šobrīd tikai svarcēlāja Rebeka Koha oficiāli paziņojusi par karjeras beigām pārcelto Tokijas spēļu iespaidā. Viņš gan piebilda, ka ir vēl pāris sportistu, kas lēmumu pieņēmuši, to nepubliskojot.
Latvijas Olimpiskās vienības vasaras sastāvā esošo sportistu, kuri ikdienā trenējas ārzemēs, īpatsvars ir neliels, bet vairums no viņiem ir visaugstākā līmeņa.
Kā tad galu galā pandēmija un pārceltās sacensības būs ietekmējušas viņu spēju sasniegt savu rezultātu virsotni nākamgad Tokijā, varam vien minēt. Skaidrs ir viens – īstā mēraukla katra spējām būs nākamā gada vasara, kad vispirms uzzināsim Latvijas olimpiskās delegācijas sastāvu, bet pēc tam vērosim atlētus darbībā Tokijas laukumos un arēnās.