Palīdzi jauniešiem, kurus līdzcilvēki izvēlas neredzēt!

Sporta studija

Naivais jautājums: Vai Latvijas sabiedrība gatava kļūta par sportisku nāciju?

Sporta studija

Sporta studija

Dod5 – boksa kluba treniņi atvērti visiem

Visi puikas boksa klubā ir viena ģimene. Ciemos pie specvienības veterāna trenētiem jauniešiem Preiļos

Specvienības veterāns un vēlāk miljonāru miesassargs Raimonds Šnepsts pēc atgriešanās Latvijā atvēra boksa klubu Preiļos, kur ap sev pulcējis visdažādākos jauniešus, nodrošinot bezmaksas treniņus tiem, kas citādi to nevarētu atļauties. Latvijas Televīzija (LTV) pirms divarpus gadiem stāstīja par Šnepstu, bet šoreiz ciemošanās reizē pārliecinājās par viņa darba atdevi.

Pēc divas desmitgades ilguša dienesta pretterorisma vienībā Šnepstu dzīves ceļš aizveda uz Monako, kur nākamos desmit gadus viņš pavadīja kā miesassargs un vēlāk vadīja kādas miljonāru ģimenes saimniecību. Pirms trim gadiem pandēmijas laika pārdomās Šnepsts sapratis, ka ir laiks atgriezties mājās Preiļos.

Par iekrātajiem līdzekļiem viņš izveidoja boksa klubu "13. raunds". Bijušās linu fabrikas angāra nojumi tās īpašnieks Raimondam izīrēja par vienu eiro gadā, lai tur varētu rīkot āra treniņus. Darītāji notic darītājam, un jaunieši viņam seko.

To dienu jauniešu radošās ieceres ir realizējušās – viņu āra sporta zāle jeb Getiņš ir kļuvis daudz krāsaināks. Pats svarīgākais, ka Raimonds – viņu treneris – turpina savu apņemšanos.

Tagad viņa sporta klubā "13. raunds" boksā trenējas arī romu puikas. Iespējams, ar šo puiku tētiem un vectēviem Raimonds reiz ir kāvies Preiļu pagalmos.

"Preiļos ir diezgan liela romu kopiena, un viņiem ir diezgan grūti integrēties kopējā sabiedriskā dzīvē caur sportu," pastāstīja Šnepsts. "Tāpēc, ka romu zēniem nepadodas simt metru skrējiens vai lodes grūšana. Ir bokss, un viņiem tiešām šis sporta veids padodas, ņemot vērā arī ģenētiku, viņiem tas ļoti ātri padodas."

Skarbākos laikos Preiļu ielās uzaugušais Raimonds labi apzinās, ka puišiem jāpiedāvā jēgpilna laika pavadīšana, lai viņi ietu pareizo ceļu un nevazātos pa ielām. Tieši tāpēc pie viņa trenēties bez maksas var visi pilsētas romi. Viņš par treniņiem naudu neprasa nevienam jaunietim, kura vecāki to nevar atļauties. Pretī Raimonds prasa disciplīnu, savstarpēju cieņu, labu uzvedību ārpus kluba un nopietnu attieksmi pret mācībām. 

"Visi puikas, kas atnāk uz boksa klubu, ir viena ģimene. Šeit visi spiež viens otram roku, nav nekāda sadalījuma absolūti," uzsvēra Šnepsts. 

Puišu skolā LTV apstiprina, ka Raimonds viņiem ātri kļuvis par vērā ņemamu autoritāti. Kad čaļi pārāk aizraujas ar ēverģēlībām, atliek tik piesaukt trenera vārdu. 

"Kad jau liekas, ka nekas vairs nedarbojas, tad es prasu, varbūt man ir vērts parunāt ar treneri?" paskaidroja Preiļu 2. vidusskolas skolotāja Inna Zenovjeva. "Tad uzreiz var just, ka… labāk nevajag, mēs paši tiksim galā." 

Treneri uzteic arī boksa kluba dalībnieki.

"Viņš vienmēr mums saka, ka labi jāuzvedas, jāievēro disciplīna, nedrīkst kauties ielās, bet jārāda piemērs citiem. Viņš mums to saka katrā treniņā," sacīja Rustams Tumaševičs.

"Meitenes arī jāaizstāv," piebilda Žans Jasevičs.

Šnepsts ir pārliecinājies, ka viņa darbs dod rezultātus. 

"Pāris gadu laikā es esmu redzējis, kā tādi vispār neregulējami jaunieši sāk uzlabot disciplīnu, izvairīties no nepatikšanām uz ielas. Rezultāts ir liels," teica Šnepsts. "Sportā mūsu laikos kaut ko sasniegt var laikam tad, ja tiešām ir izsalkuši zēni, tādi, kuriem kaut ko vajag. Citreiz ir tā, ka viņš te boksē un saka: "Trener,  man sāk galva reibt vai vēders sāp." Es saku: "Tu pusdienas ēdi?" Viņš saka: "Nē, neēdu.""

No katriem 10 jauniešiem vidēji astoņi ar boksu te nodarbojas prieka pēc, varbūt divi – ar sportiskiem mērķiem.

Padodas labi, un panākumi ringā nodrošina labu slavu. 

"Nu jā, ciena Daugavpilī, ciena Jēkabpilī arī," atzina boksa kluba dalībnieks Mareks Dronga. 

Raimonds savā klubā tā arī nav nolīdzis administratori – ienākumi no sporta zāles darbības tiek novirzīti jauniešu atbalstam. Paveikto novērtē arī nevienaldzīgi līdzpilsoņi, sniedzot atbalstu dažādos veidos. Līdz ar to atceļā no sacensībām Raimonds jauniešiem var uzsaukt pa mielastam  vai reizi pa reizei uzcienāt ar picu. 

"Tie saldie mirkļi ir uzvaras un arī sarunas savā starpā, kad mēs runājam. Viņi atveras, ir ļoti grūti, daudzi bērni ir ļoti noslēgti, atnāk un no viņiem nevar vārdu dabūt ārā," pastāstīja Šnepsts. "Varbūt ģimenes problēmu dēļ, varbūt vēl kaut kā savādāk. Viens otrs puika pēc gada tikai atraisās, kad tu sāc ar viņu runāt. Sāk tā kā atvērties, dalīties ar kādām savām domām."

Jauniešos, kuri nāk uz treniņiem, Raimonds redz pats sevi pirms gadiem 40, tādēļ jo labāk spēj novērtēt pārmaiņas, ko redz acu priekšā.

Nu jau Raimonds zina, ka šis ir viņa darbs uz visu atlikušo mūžu.

"Viņiem ir tagad 10–12 gadi. Es gribu redzēt viņus pilngadīgus un krietnus vīrus – būs pabeiguši skolas, ieguvuši kādu profesiju," savu nākotnes skatījumu atklāja Šnepsts. "Galu galā, tikai stipri puiši un stipri zēni arī var stāties un aizstāvēt ne tikai savus tuvākos, bet, ja vajadzēs, arī mūsu valsti."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti