Svētdien dažādās distancēs startam bija pieteikušies vairāk nekā 15 000 skrējēju. Latvijas labākajiem skrējējiem Rīgas maratonā jau bija iespēja izmēģināt trases, kurās rudenī notiks pasaules čempionāts skriešanā ar vairāku simtu citu valstu lielmeistaru dalību.
Pēc maratona finiša maratona direktors Aigars Nords LTV atklāja, ka pasaules elites skrējēji Rīgā ieradīsies rudenī, lai piedalītos pasaules čempionātā, un šis ir bijis apzināts lēmums, lai pašmāju skrējēji var tikt pie medaļām.
Saruna ar Aigaru Nordu
Skriešanas svētki noslēdzās ar piecu kilometru distanci, kas ir vispopulārākā distance. Par uzvarētājiem tika kronēti Uģis Jocis, kuram gan neizdevās tikt pie Latvijas rekorda, kā arī Agate Caune, kurai gan izdevās labot rekordu, ko iepriekš bija uzstādījusi Jeļena Prokopčuka.
Jocis pēc finiša LTV atzina, ka šajā sezonā viņam pietrūcis sacensību, jo bijusi operācija, un ziemā nācies iztikt bez skriešanas. Viņa mērķis – līdz rudenim piecu kilometru distanci noskriet zem 14 minūtēm.
Saruna ar Uģi Joci
Caune pēc finiša pauda prieku, ka izdevies labot sava elka Prokopčukas rekordu. Sportiste vienmēr domājusi, kā titulētajai skrējējai izdodas tik ātri skriet, bet tagad tas ir izdevies pašai. Viņas mērķis šosezon uzlabot rezultātus 5 un 10 kilometru distancēs.
Intervija ar Agati Cauni
Ernests no rīta noskrēja 21 kilometru distanci, bet tad izdomāja, ka arī pēcpusdienā ir jāpaskrien. Neesot gan viegli pēc skrējiena aizbraukt mājās, mazliet pagulēt, un tad doties atpakaļ, lai atkal skrietu Rīgas ielās.
Ernests dodas otrajā distancē vienas dienas laikā
Aleksandrs Raščevskis pēc uzvaras klasiskajā maratona distancē LTV atzina, ka nespēj noticēt tam, kas ir noticis. Viņam izdevās par sešām minūtēm uzlabot savu personisko rekordu.
Aleksandrs Raščevskis pēc uzvaras izcīnīšanas
Amanda Krūmiņa pēc finiša norādīja, ka skriešana ir viņas sirdslieta. Ja viņai iedod brīvdienu, sākumā pie tā bijis ļoti jāpierod, ka nav jāskrien. Viņa nespēja atbildēt, kā varējusi uzrādīt rezultātu zem trim stundām, taču daudz pateicības sportiste velta trenerim. Krūmiņa uzvarēja arī 2021. gada maratonā.
Intervija ar Amandu Krūmiņu
Ilona Marhele pēc uzvaras pusmaratonā atklāja LTV, ka skrējusi ar 70% atdevi, norādot, ka šobrīd sacensību režīms ir tāds, kāds iepriekš bijis treniņu režīms. Taču pat skrienot ar 70% atdevi, Ilona nav pārspējama.
Ilona Marhele pēc finiša pusmaratona distancē
Tikmēr Dmitrijs Serjogins pēc finiša tika aizsaukts uz dopinga kontroli, tādēļ uz sarunu ar LTV ieradās krietni vēlāk, nekā tika plānots. Viņš atklāja, ka šoreiz konkurence nav bijusi spēcīga un nācies cīnīties praktiski vienam. Pēc tam viņš nejutās ļoti saguris. Tagad plānots turpināt treniņus un izbaudīt Latvijas vasaru, lai rudenī būtu gatavs čempionātam.
Dmitrijs Serjogins pēc finiša
Medaļu dizaina autors Paulis Liepa neslēpa, ka vairs neatceras, cik laika prasījusi dizaina izstrāde, taču tās esot nedēļas vai mēnesis, kamēr noved to "līdz saprašanai". Savu darbu jau viņš redzējis skrējējiem kaklā, tas noticis jau sestdien, bet arī pats pēc 10 kilometru distances veikšanas tiks pie tādas.
Saruna ar Pauli Liepu
Aigars Nords pirms maratona distances starta
Pirms maratona starta maratona direktors Aigars Nords saulainajā, bet dzestrajā rītā bija gluži labā omā, paužot, ka ir ļoti labas sajūtas. Viņš neslēpa, ka prieks bijis par sestdienu, kad trasē devās ģimenes. Pasaule varot pamācīties, kā savākt mazos skrējējus kopā. Bet Rīgas maratonu viņš nodēvēja par ģenerālmēģinājumu pasaules čempionātam.
Pirms starta šāviena maratonā sarunā ar LTV viena no dalībniecēm Alise no Daugavpils atzina, ka skriešanas tradīcijas ir pārņemtas no bērniem. Bērni sākuši skriet īsās distances, un pamazām šis sports ievilcis arī vecākus. Nu Alise skrien pusmaratonu, bet ģimenes galva – maratona distanci. Viņasprāt, ir fantastiski būt kopā ar ģimeni, būt aktīviem un, pat dodoties uz ārzemēm, pētīt, kur varētu startēt.
Alise no Daugavpils dalās pieredzē
Trasē dodas arī cilvēki ar kustību traucējumiem – mākslinieks Mareks Odumiņš startē kopā ar Dāvi Siminaiti. Dāvis atklāja, ka Helsinkos ieraudzījis speciālus skriešanas ratus, un sapratis, ka tādus vajag arī Latvijā, un nu Marekam ir iespēja tos iemēģināt. Pērn abi devušies distancē ar parastajiem ratiem, un tas bijis izaicinājums, it īpaši pa bruģi. Zīmīgi, ka Dāvim kopā šajā maratonā dalība trijās distancēs.
Mareks Odumiņš un Dāvis Siminaitis pirms starta
Bet krietni pirms starta jau rosījās brīvprātīgie. Kā LTV atklāja brīvprātīgo koordinators Krišs Merirands, par voluntieri var kļūt ikviens – apmēram divus mēnešus pirms lielā pasākuma tiek publicēta anketa, un katrs, kurš vēlas, var to aizpildīt un pieteikties. Viņa pienākumos ietilpst saplānot, cik brīvprātīgos vajag katrai pozīcijai, lai visur ir tieši tik, cik nepieciešams.
Brīvprātīgie rosās jau no paša rīta
Pēc ilgāka pārtraukuma trasē atgriežas garo distanču skrējēja Anita Siliņa, iepriekš Kažemāka. Viņa neslēpa, ka uzvara jau ir būt šeit un izbaudīt skriešanas svētkus pilnībā. Par rezultātiem – pirms starta Anita vēl nezināja, ko ķermenis ļaus izdarīt, bet pašai ir liels prieks būt kopā ar saviem audzēkņiem un arī pašai doties distancē.
Trasē atgriežas Anita Siliņa
Pēc finiša Siliņa atzina, ka šis ir bijis viens no vieglākajiem maratoniem viņas karjerā, un atlēte ir ļoti pateicīga savam ķermenim. Viņa atzina, ka pēc pauzes atgriezties bijis grūti. Trīs gadus nav kārtīgi gulēts, jo abi bērni vēl ir maziņi, bet treniņu procesu viņa bauda.
Siliņa pēc finiša
"Rimi" Rīgas maratons startēja jau sestdien, nosakot Latvijas čempionus jūdzes skrējienā un aizvadot Olimpisko bērnu dienu visjaunākajiem skrējējiem.
