Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Latvijas-Igaunijas basketbola līgā nerod risinājumus pašmāju klubu skaita pieaugumam

Latvijas–Igaunijas basketbola līgā nerod risinājumus pašmāju klubu skaita pieaugumam

30. septembrī startēs Latvijas–Igaunijas basketbola līga. Igaunijas klubu skaits līgā pieaug, bet Latvijas - gan nē.

Nacionālās līgas vadošo klubu budžets sezonā ir 25–35 tūkstoši eiro. Lai spēlētu Latvijas–Igaunijas basketbola līgā, tas jāpalielina vismaz desmit reižu. Atšķirību veido spēlētāju algu apmērs – ar līdzšinējiem spēlētājiem tur nevar spēlēt, jo viņi paralēli strādā vai mācās.

Basketbola klubs "Jelgava" uzvarēja Latvijas otrajā spēcīgākajā jeb Nacionālajā līgā. Dins Ušvils ir kluba direktors, un viņš atzīst, ka "Jelgava" nākamsezon Latvijas–Igaunijas līgā nespēlēs, lai arī čempioniem šāda iespēja pienākas. Viss atduras finansēs – lai startētu līgā, budžetam jābūt vismaz 350 tūkstošiem eiro. Šobrīd tādas rocības "Jelgavai" nav.

"Es pirms diviem gadiem teicu, ka mans sapnis ir tie desmit klubi, un sapnis vēl joprojām tāds ir.

Varētu pat teikt – pašmērķis vai mērķis. Saskaroties ar reālo situāciju, man jāpiekrīt, ka tas šobrīd ir salīdzinoši ļoti nereāli Latvijas izmēram un basketbolistu skaitam un līmenim. Es gribētu teikt, ka optimālais skaits varētu būt astoņi klubi, bet šobrīd nav arī tie astoņi, Latvijas klubi ir seši," uzskaita Latvijas Basketbola savienības (LBS) līgu direktors Kristaps Janičenoks.

No LBS finansiālu palīdzību gaidīt nav iespēju. "Mēs esam servisa institūcija. Mēs palīdzam ar padomu. Ja atbalsta mehānisms ir finansiāls atbalsts, tad tas noteikti nevar būt kaut kas ļoti liels. Tas varbūt nav labi, pieņemami, ka mēs nevaram pārdot nevienu spēli televīzijai, kā tas notiek citās līgās. Piemēram, Lietuvā ir ļoti liela takse, kas tiek samaksāta līgai par to produktu, ko viņi ražo.

Mēs savukārt to produktu atdodam par velti vienai, otrai vai trešajai televīzijai.

Mēs ražojam paši un maksājam par to. Tā ir superliela problēma, kuru atrisināt ir ļoti grūti. Tici man, es to esmu mēģinājis ar dažādiem līdzekļiem, un man nav iznācis," pauž Janičenoks.

"Cilvēki ir pieraduši uzskatīt, ka klubi Latvijā – mēs esam kaut kādi profesionāļi un strādājam pēc kaut kādiem biznesa principiem. Nē, mēs faktiski pildām sociālo funkciju. Diemžēl tas nemainīsies, kamēr Latvija nebūs ļoti bagāta valsts," norāda BK "Ventspils" ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics.

Pašvaldību atbalsts Latvijas klubiem ir vitāli nepieciešams. Četriem klubiem, kuri ir ārpus Rīgas, tas sastāda lielāko budžeta daļu un bez tā klubi nevarētu eksistēt. Pozitīvā ziņa, ka atbalsts nav mazinājies.

Arī čempioni "VEF Rīga" saņem atbalstu no pašvaldības, bet tas ir nedaudz mazāk kā 20% no budžeta. Līdzīga līmeņa klubs Lietuvā Viļņas "Rytas" no pašvaldības saņem daudz vairāk.

"Viņi no pašvaldības saņem četrarpus miljonus trim gadiem. Desmitreiz vairāk nekā mēs, plus tas vēl ir garantēts ilgtermiņa nodrošinājums," norāda "VEF Rīga" prezidents Gatis Jahovičs.

Par situāciju Lietuvā stāsta BC "Kauņas Žalgiris" bijušais mediju asistents Pauļus Jaķelis: "Ja tu kā politiķis ieradīsies pilsētā un pateiksi, ka mēs basketbolam vai futbolam nedosim neko, būs ļoti grūti noturēties tajā amatā, ņemot vērā, ka cilvēkiem tas ir diezgan svarīgi. Īpaši tādās pilsētās kā Kauņa vai Viļņa.

Ja tu neatbalstīsi lielos klubus, kurus atbalsta tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju, kuri ar to lepojas, viņi to pilnībā nesapratīs."

Lietuvā pat mazpilsētas sporta klubs futbolā vai basketbolā, piemēram, Šauļu Futbola klubs, saņem vairāk nekā 600 tūkstošu finansējumu no pašvaldības, ieskaitot arī kluba akadēmiju, bet tas ir ilustrācijai, lai saprastu, cik ļoti milzīgas ir atšķirības.

Rīgas komandas ir cits stāsts. "Latvijas Universitātes" budžets ir 160 tūkstoši eiro – to veido Latvijas Universitātes līdzekļi. Visi spēlētāji ir studenti, kuriem nodrošināta mācību maksa, labākajiem arī stipendijas un dzīvesvieta.

"VEF Rīga" budžets ir virs viena miljona eiro, un 80% finansējuma piesaistīts no reklāmdevējiem. 

"Jāpacenšas bija ļoti. Skaidrs, ka tas ir smags darbs. Prieks, ka Jānis Blūms ir pēdējos gados pievienojies. Tas ir viņa pamatuzdevums, viņš tiešām daudz strādā, aktīvi strādā, uzrunā daudz cilvēku. Mēs priecājamies par tiem, kuri ir gatavi atbalstīt sportu. Tika uzrunāti ļoti daudzi uzņēmumi, un tā arī tas atbalsts tiek meklēts – tiek rādītas reklāmas iespējas, kur un kā viņi parādīsies. Tā tas process notiek," norādīja Jahovičs.

Trīs no sešiem Latvijas klubiem sevi sauc par tramplīnu jeb jauno spēlētāju sagatavošanu nākamajam līmenim – BK "Liepāja", BK "Latvijas Universitāte" un "Valmiera Glass/ViA".

"Tas ir tāds mūsu fokuss, to definē treneri. Mēs skatāmies, lai katru spēlētāju, kurš nonāk Liepājā, mēs varam padarīt par labāku basketbolistu," norādīja "Liepājas" direktors Normunds Atvars.

"Mēs esam tramplīns gan izglītībā, gan basketbolā. Tas ir pārejas posms,"

pauda BK "Latvijas Universitāte" ģenerāldirektors Uģis Bisenieks.

"Jauniešu attīstība ir prioritāte, to jau vairākkārt pieminējām. Nākamais loģiskākais solis pēc jaunatnes līgas ir spēlēt Latvijas Basketbola līgā," uzskata "Valmiera Glass/ViA" valdes loceklis Dāvis Bertāns.

Jā, tieši tā – Valmieras klubu pārstāv Dāvis Bertāns. Brāļu Bertānu pievienošanās Valmieras kluba valdei bija skaļākā vasaras pāreja Latvijas basketbolā.

"Skaidrs, ka lielākā finansējuma daļa aiziet skolas uzturēšanai, ko mums dod arī brāļi Bertāni. Kopējais finansējums, ko viņi iegulda basketbolā, ir ļoti, ļoti liels," pauda "Valmiera Glass/ViA" ģenerālmenedžeris Roberts Zeile.

Par izdzīvošanu klubi nesatraucas, izmaksas pieaugušas visur – sākot ar spēlētāju izmitināšanu dzīvokļos, tai skaitā komunālajiem maksājumiem, beidzot ar sporta pārtiku un formu izgatavošanu. Tā kā budžets nepieaug, cieš algas.

"Atalgojums nevis stāv uz vietas, bet pat krīt uz leju.

Mums klubu ir maz, tieši tāpēc daudzi spēlētāji neizvēlas Latviju, lai spēlētu, jo nevaram atļauties tik daudz maksāt," atklāja Atvars.

No sešiem Latvijas klubiem trīs savos mērķos piesauc medaļas – izteiktie favorīti "VEF Rīga", BK "Ventspils" un BK "Ogre".

Pārējie trīs – "Latvijas Universitāte", "Valmiera Glass/ViA" un "Liepāja" – par cēlmetāliem skaļi nerunā. Bet, piemēram, valmierieši norāda, ka aiz "VEF" muguras – no otrās līdz sestajai  komandai - atšķirības ir nelielas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti