ĪSUMĀ:
- No valsts budžeta olimpiskā kvalifikācijas turnīra rīkošanai jau piešķirti 2,7 miljoni eiro, 2024. gadā pienāktos vēl 2 miljoni eiro.
- Izglītības un zinātnes ministrijā norāda - jāskaita arī nauda, ko Latvijas līdzjutēji varētu izvest tērēšanai ārzemēs.
- Ekspertiem šķiet pareizas aplēses par valsts ienākumiem no ārzemnieku tēriņiem, šaubas rada vēl pirms grupu izlozes prognozētais fanu skaits.
- Latvijas Basketbola savienībā līdzjutēju skaitu prognozē pēc Eiropas čempionāta spēļu apmeklējuma rādītājiem.
- Lietuvā naudas prasīšanu valstij vienlaicīgi diviem basketbola pasākumiem uzskata par neatbilstošu, uz olimpiskās kvalifikācijas rīkošanu nepretendē.
- Sporta aspektā Latvijas izlasei spēlēšana mājās būtu nozīmīgs ieguvums.
- Latvijas Basketbola savienība sola turnīra spēļu vērošanu nodrošināt tūkstošiem bērnu.
Iegūstot rīkotāju tiesības, Latvijā spēlētu sešu valstu izlases, toskait mājinieku valstsvienība, noskaidrojot vienas olimpiskās ceļazīmes īpašniekus.
Izlases panākumi Pasaules kausā nodrošina arī valsts labvēlību
Valdība LBS jau ir piešķīrusi 2,7 miljonus eiro – no tiem 2023. gadā jāmaksā Starptautiskajai Basketbola federācijai (FIBA) 20 753 eiro pieteikšanās maksa, 2 386 733 eiro licences maksa un 311 353 eiro depozīts. Savukārt 2024. gadā valsts budžetā vēl jāieplāno 2 069 330 eiro sacensību sarīkošanai, līdz ar to turnīra organizēšanai valsts kopumā atvēlētu 4 788 169 eiro.
Finanšu jautājumu valdībā izskatīja un pozitīvu atbildi sniedza ļoti ātri un bez lielām diskusijām.
Latvijas Televīzijai uzrunājot nozares pārstāvjus, viņi uzsvēra, ka pašlaik basketbolam nevarot nedot naudu pēc izcilajiem panākumiem Pasaules kausa finālturnīrā. Tādējādi basketbolam ir iespēja izmantot labvēlīgu situāciju, kas iepriecina LBS ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.
"Milzīgs prieks, ka ne tikai vārdos un ne tikai fani ir mūsu sestais spēlētājs, bet arī valdība ir klāt pie sestā spēlētāja stāsta. Un mēs to varam just," teica Cipruss.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs par nozīmīgu faktoru uzskata arī Latvijas līdzjutēju naudas neizvešanu no valsts.
"Kā mēs labi zinām, uz Manilu un Džakartu [skatīties Pasaules kausa spēles] aizbrauca ap 3–3,5 tūkstoši latviešu, katrs tur atstājot apmēram 3–3,5 tūkstošus [eiro] par šo braucienu. 10 miljoni [eiro] tika izvesti no Latvijas," sacīja Šteinbergs. "Tad mēs saliekam kopā to, kas potenciāli var atbraukt uz šejieni un potenciāli tiks izvests no Latvijas gadījumā, ja pasākums nenotiek Latvijā."
Adekvāti aprēķini ar vienu svārstīgu nezināmo
Par pamatu ņemot 10 000 ārzemju līdzjutēju ierašanos uz olimpiskā kvalifikācijas turnīra spēlēm, pēc Ekonomikas ministrijā pieņemtās aprēķinu metodoloģijas noteica, ka
valsts budžets nodokļu ieņēmumos no ārvalstu fanu tēriņiem pievienotās vērtības nodoklī (PVN) iegūtu līdz 2,6 miljoniem eiro.
Aprēķina pamatā ir 2022. gada statistika, ka viens tūrists dienā Latvijā iztērē 206 eiro. Summu atliek sareizināt ar Latvijā pavadīto dienu skaitu un aplēst PVN. Pieņemts uzskatīt, ka tūristiem 30% tēriņu ir par naktsmītnēm un transportu, kam noteikta 12% PVN likme, bet pārējo summu viesi tērē precēs un pakalpojumos ar 21% PVN.
Iegūtie skaitļi par valsts budžeta potenciālajiem ienākumiem ekspertu vērtējumā ir gana objektīvi, bet paliek jautājums par līdzjutēju skaitu, jo iepriekš olimpiskās kvalifikācijas turnīros ārvalstu līdzjutēju bija daudz mazāk nekā Eiropas čempionātos. Par to, ka, iespējams, atbrauks tikai pāris tūkstoši fanu, neviena ministrija nesatraucās.
LBS līdz 10 000 ārzemju līdzjutēju skaitam aprēķinos nonāca, vēl nezinot izlozes rezultātus,
bet LBS ģenerālsekretārs Cipruss aplēses uzskata par vienkāršām un pamatotām.
"Ņemot vērā iepriekšējo lielo basketbola čempionātu informāciju – kā, kur [tie] tika apmeklēti. Ja mēs ņemam par pamatu, piemēram, "EuroBasket" [Eiropas basketbola čempionātu], kas notika Vācijā, Itālijā, Gruzijā un Čehijā, tad vidējais apmeklējums, kas sekoja savai komandai, bija, ja nemaldos, mazliet virs trīs, trīs ar pusi tūkstošiem cilvēku," teica Cipruss. "Mēs skaidri apzināmies, ka no Āzijas vai Āfrikas – ne no Eiropas valstīm – tas skaits varētu būt noteikti mazāks, daudz mazāks. Bet, ja mēs rēķināmies ar to, ka puse komandu, kas piedalās kvalifikācijā, ir tieši no Eiropas, tad līdz ar to mēs ņēmām nevis tādu stipri vidējo, bet stipri, stipri minimālo ciparu, kas varētu būt."
Finanšu eksperti anonīmi gan norāda, ka šādi iegūti skaitļi praktiski ir paredzēti ķeksītim, lai sniegtu pamatojumu Finanšu ministrijai, bet tajā pašā laikā atzīst, ka
aprēķins ir gana precīzs un ieguvums valstij varētu būt pat lielāks.
LBS lēš, ka daļa no turnīra rīkošanā gūtajiem ieņēmumiem būs jānovirza organizatorisko izmaksu segšanai, jo ar valsts piešķirto naudu varētu nepietikt. Pārējo varētu ieguldīt bērnu un jauniešu basketbola attīstībā un sporta veida sistēmā.
Latvijas izlasi gaida otrais piegājiens olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. Pirmais mēģinājums bija 2016. gada Rio spēļu kvalifikācijā, ko valstsvienība aizvadīja Serbijā, grupā uzvarot Japānu un Čehiju, bet pusfinālā zaudējot Puertoriko. Katru Latvijas spēli apmeklēja 1300–2700 skatītāju, tikmēr mājinieces Serbijas mačus vēroja 10–17 tūkstoši fanu.
Lietuvas basketbolā kautrīgāki valsts naudas lūgšanā
Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs notika Lietuvā. Kauņā bija spēkā kovida ierobežojumi, bet Lietuvas un Slovēnijas finālspēli apmeklēja 11 tūkstoši līdzjutēju. Lietuva maču gan zaudēja un netika uz olimpiskajām spēlēm.
Arī Lietuvas valstsvienībai būs jāspēlē Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijā, taču
Latvijas dienvidu kaimiņi uz turnīra organizēšanu nepretendē.
Lietuvas Basketbola savienības komunikācijas un mārketinga vadītājs Mindaugs Gobiks sarunā ar Latvijas Televīziju atzina, ka vienlaicīgi prasīt valstij naudu divu basketbola pasākumu organizēšanai nav šķitis pareizi.
"Katrs starptautisks pasākums lielākoties jāfinansē valdībai, un mēs jau esam apņēmušies kopā ar Somiju piedalīties konkursā, lai rīkotu 2027. gada Eiropas čempionāta finālturnīru sievietēm," pastāstīja Gobiks. "Šo pasākumu jau atbalsta Lietuvas valdība un pašvaldības. Tāpēc mums vēlreiz lūgt valdību atbalstīt vēl vienu lielu turnīru tik īsā laikā... Vienkārši nelikās pareizi jautāt."
Spēlēšana mājās Latvijas izlasei sniegtu būtiskas priekšrocības
Protams, nauda ir tikai viena turnīra puse – otrs stāsts ir par sportisko aspektu, un, rīkojot turnīru Rīgā, ieguvumi būs vairāki.
LBS ģenerālsekretārs Cipruss uzsvēra, ka Latvijas izlases basketbolistiem spēlēšana mājās samazinās slodzi un ļaus sajust savu fanu atbalstu.
"Tu visu laiku esi projām, gadu no vietas ārpus mājas. Tad beidz sezonu, atbrauc, atkal kaut kur lido. Ja Eiropā, tad tas ir viens stāsts, ja kaut kur ārpus Eiropas, piemēram, uz Latīņameriku, atkal kārto aklimatizāciju, atkal neredzi savu ģimeni," izlases spēlētāja sajūtas iezīmēja Cipruss. "Uzvaram, tiekam uz olimpiādi, [tad] atkal [brauc] uz olimpiādi, atkal klubs. Tā būtu slodze mazliet par nežēlīgu arī mūsu sportistiem. Man ir milzīgs prieks, ka, ja tiešām viss sanāks un kvalifikācija būs Rīgā, tad viņi vismaz izjutīs mazliet tās mājas, un es domāju, ka mājas arī palīdzēs."
Izlasei spēlējot mājās, Cipruss arī sola vairāk iespēju Latvijas jauniešiem un bērniem gūt neaizmirstamu pieredzi. Savukārt
Latvijas izlasei, spēlējot mājās, ir ļoti liela iespēja grupā izvairīties no tikšanās ar spēcīgo Grieķijas valstsvienību, kas ir ļoti būtiski sportiskā aspektā.
"Pēc iespējas vairāk mūsu biedriem, mūsu basketbola sistēmas dalībniekiem mēģināsim nodrošināt, lai vairāk un vairāk viņi redz, lai viņi iedvesmojas," stāstīja Cipruss. "Deviņu spēļu laikā mēs plānojam vismaz 10 000 bērnu rast iespēju apmeklēt augsta līmeņa basketbola spēles."
Kas rīkos četrus olimpiskos kvalifikācijas turnīrus, varētu kļūt zināms novembra beigās, bet pretendentu loku FIBA neatklāj. Kvalifikācijas turnīri notiks četrās valstīs, katrā turnīrā paredzēta sešu komandu dalība. Ikviena komanda atkarībā no panākumiem grupā aizvadīs 2–4 spēles, bet tikai četru turnīru uzvarētāji nokļūs Parīzes spēlēs.
