“La traviata” nozīmē “pagrimusī sieviete” un tiek attiecināta uz galveno varoni – kurtizāni Violetu Valerī. Īpaši ievērojama šī opera ir tieši soprāna repertuārā (te laikam gan vispopulārākā zināmā ārija būs “Sempre libera”, kuru latviski pazīst arī kā “Dzīru dziesmu”).
Savā romānā (sarakstīts 1848. gadā) un uz tā balstītajā lugā Dimā atsaucas uz Violetas prototipu, kuru pazinis un apbrīnojis. Līdzīgi kā viņas prototips, šī dāma ar savu asprātību, šarmu un skaistumu bija iekarojusi Parīzes sabiedrību, taču viņa valdīja ļoti īsu laiku – 1847. gadā viņa 23 gadu vecumā mira no tuberkulozes.
Latvijas operai - 100
Latvijas Nacionālās operas trupas kodola – Latvju operas – pirmais koncerts diriģenta Teodora Reitera vadībā Rīgas Pilsētas Otrā teātra (tagad – Latvijas Nacionālā teātra) ēkā notika 1918. gada 15. septembrī, pirmā izrāde – Riharda Vāgnera “Klīstošais holandietis” – 15. oktobrī, vēsta Nacionālās operas pārstāvji. Tagadējā ēkā Latvju opera ienāca 1919. gada 23. janvārī un tā paša gada rudenī ieguva Latvijas Nacionālās operas nosaukumu. LSM.lv sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu un Latvijas Televīziju piedāvā iespēju noskatīties pilnus operas iestudējumu zelta fonda ierakstus. Ieraksti pieejami skatītājiem visā pasaulē.
Verdi šo vakaru nodēvēja par izgāšanos, lai arī īpaši neļāvās ciešanām, un kādam draugam diriģentam esot rakstījis: “Nedomāju, ka “Traviata” šovakar teica pēdējo vārdu.”
Divu mēnešu laikā šīs cerības attaisnojās – opera atdzima “San Benedetto” teātrī Venēcijā 1853. maijā. Izrādē piedalījās daudz piemērotāki dziedātāji, un arī izrādē bija veiktas nelielas izmaiņas, tādējādi nodrošinot “Traviatai” panākumus.
“Traviatas” stāsts ir intīms un buržuāzisks, nevis varonīgs un cēls.
Varone ir pagrimusi sieviete, kura tiek pestīta caur upuri – šāda iezīme tolaik bija diezgan riskanta, lai arī cenzori to neaizliedza.
Daudz vairāk nekā citi tālaika itāļu komponisti Verdi ar dažādu tehniku palīdzību apvienoja mūziku un dramatismu – gan atkārtojot frāzes, gan lietojot instrumentāciju un muzikālo kontinuitāti. Verdi dzīves laikā “Traviata” bija viena no visbiežāk uzvestajām operām, un tāda tā ir vēl aizvien.
Latvijā “Traviata” pirmoreiz uzvesta 1915. gada februārī Latviešu operā, to diriģēja Jānis Mediņš, režisors bija E. Elks-Elksnītis, bet titullomu dziedāja Ada Benefelde. Viņa dziedāja lomu arī Nacionālajā operā, kur “Traviata” pirmizrādi piedzīvoja 1920. gadā. Pēc kara to atjaunoja 1956. gadā (diriģents Rihards Glāzups), bet jauna versija tapa 1958. gadā (diriģents J. Lindbergs, režisors – A. Liniņš).
Kamēliju dāmu dziedājušas tādas operas solistes kā Elfrīda Pakule, Vera Davidone, Auguste Klinka, Veronika Pilāne, Elga Brahmane, Solveiga Raja, Inese Galante un Sonora Vaice.
1989. gada “Traviatas” ierakstā lomās ir Inese Galante, Ingus Pētersons, Samsons Izjumovs, Juris Rijkuris, Dace Volfarte, Andris Miķelsons, Kristīne Radovska, Andris Blaumanis, Nikolajs Goršeņins, diriģents – Aleksandrs Viļumanis, bet režisors – Guntis Gailītis. LTV ieraksta režisore Valda Ilgisone, redaktore Daila Liepa.
