Kultūras ziņas

Grupa «Instrumenti» piemin traģēdijas upurus

Kultūras ziņas

Grāmatniekam Jānim Rozem -- 135

Izmaiņas „Spēlmaņu nakts" balvas pasniegšanā

Trešdien suminās «Spēlmaņu nakts» mūža balvas ieguvējus

Trešdien, 27.novembrī medijiem tiks izziņoti „Spēlmaņu nakts 2013" laureāti, savukārt, trešdienas vakarā Nacionālajā teātrī pēc publiskā ģenerālmēģinājuma izrādei „Divu kungu kalps", tiks apbalvoti "Spēlmaņu nakts" Balvas par mūža ieguldījumu Teātra mākslā ieguvēji – Ligita Dēvica un Laimonis Siliņš.

Spēlmaņu nakts 2013 laureātu apbalvošana notiks 16.decembrī plkst. 15 Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā Zirgu pasts.

Kā iepriekš ziņots, "Spēlmaņu nakts" ceremonija, kas bija paredzēta 23.novembrī, tika atcelta "Maximas" traģiskā nelaimes gadījuma dēļ.

„Spēlmaņu nakts 2012/2013" balvas Par mūža ieguldīju Teātra mākslā ieguvēji:

Ligita Dēvica (dzimusi 1940. gada 20. decembrī Liepājā), Valmieras drāmas teātris ir pirmā un vienīgā darba vieta, uz kuru viņa atnāca 1963. gadā kā pavisam jauna un nepieredzējusi aktrise, tikko vienu gadu pamācījusies Baltijas Flotes teātra studijā. Darbs VDT ļāvis atraisīties un uzplaukt mākslinieces daudzpusīgajam talantam. Ligita Dēvica spēj iekļauties jebkura režisora iestudējumos, tomēr tieši Oļģertam Kroderam un Mārai Ķimelei viņa ļāvusies pilnībā, viņu iestudējumos sasniedzot gan augstu skatuves patiesības līmeni, gan atverot savu valdzinošo un noslēpumaini pievilcīgo sievietes dvēseli.

Piecdesmit darba gados Dēvica ir spēlējusi nozīmīgas lomas klasiskajā dramaturģijā, kā lēdija Milforde (F. Šillera „Mīla un viltus", 1967), Ģertrūde (V. Šekspīra „Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi", 1972), Maša (A. Čehova „Trīs māsas", 1974), Raņevska (A. Čehova „Ķiršu dārzs", 1986). Viņas kontā ir dziļi latviskas varones, kuru galvenā īpašība ir nesalaužamais spēks, kas reizēm kļūst arī par vājumu – Maija (Raiņa „Mīla stiprāka par nāvi", 1983), Orta (Raiņa „Pūt, vējiņi", 1985), Roplainiete (R. Blaumaņa „Pazudušais dēls", 1990). Nozīmīga vieta viņas daiļradē ir 20. gadsimta pretrunīgās, daudzšķautņainās sievietes būtības atsegšanai, bet īpaši dziļi atklāta ir sadistiskās un nelaimīgās medmāsas Rečidas personība D. Vosermana „Kur dzeguze ligzdu vij" (1984).

Pārejot jaunā lomu kategorijā, spoži nospēlētas divas nobriedušas, dzīvesgudras un par savas dzimtas likteni atbildīgas sievietes – Niskavuori saimniece H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes" (2006) un Nārbuļu saimniece Katrīna Latvijas televīzijas daudzsēriju filmā „Likteņa līdumnieki" (2003 – 2006).

Dēvicas talants savulaik novērtēts, piešķirot viņai Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu (1986), aktrise vairākkārt izpelnījusies nominācijas Latvijas Teātra darbinieku Savienības ikgadējā teātru skatē, 2006. gadā viņa saņēma Latvijas teātra gada balva kategorijā „Labākā aktrise radio teātrī" par Annas lomu Sandras Vensko lugā „Melnais mežastrazds".
Par savu piepildīto un spožo aktrises mūžu, kas nesis atzinību Valmieras drāmas teātrim visas Latvijas mērogā, LIGITA DĒVICA ir nopelnījusi savas valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

Laimonis Siliņš. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, kā arī jau neatkarību atguvušajā Latvijā Sanfrancisko mazā teātra vadošajam aktierim, režisoram un joprojām Amerikas latviešu diasporā ilgdzīvojušā teātra izveidotājam Laimonim Siliņam ir bijusi nozīmīga loma kultūras un personīgo sakaru veicināšanā starp trimdas un Latvijas latviešiem.

2006.gada 10.augustā L. Siliņš atzīmēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, bet sava, 1966. gadā dibinātā Sanfrancisko mazā teātra trīsdesmit gadu pastāvēšanas jubileju Laimonis Siliņš un aktieru trupa ar Augusta Strindberga lugas "Tēvs" iestudējumu nosvinēja arī Latvijas Nacionālajā teātrī.

Uzkāpt uz Nacionālā teātra skatuves Laimonis Siliņš bija sapņojis jau no jaunības dienām. Savu sapni viņš realizēja 1978.gadā, uz Rīgu atvedot Harija Gulbja lugas "Kamīnā klusi dzied vējš" iestudējumu. Tās divas izrādes gan varēja noskatīties tikai atlasīts skatītāju loks, bet rēķinoties tomēr arī ar teātra sabiedrības pārstāvjiem. Pēc šī notikuma Laimonis Siliņš ar savu dzīvesbiedri Brigitu rada iespēju ik pa pāris gadiem kādam no Latvijas teātriem (ne tikai Nacionālajam), viesoties ASV latviešu centros. Neaizmirstot arī savus iestudējumus parādīt plašākai Latvijas teātru publikai.

Laimoņa un Brigitas Siliņu nopelni latvietības kopšanā un trimdas teātra dzīvo tradīciju uzturēšanā un attīstībā, kā arī okupācijas gados tik irreālajā kultūras sakaru veicināšanā un vēl joprojām pašaizliedzīgā atdevē ir novērtēta ar augstāko Latvijas Valsts atzinību – Triju Zvaigžņu Ordeņiem.

2013.gadā „Spēlmaņu nakts" balva „Par mūža ieguldījumu Latvijas teātra mākslā" Laimonim Siliņam tiek piešķirta kā „aktīvam latviešu skatuves darbiniekam svešumā, Sanfrancisko Mazā teātra dibinātājam un galvenajam dzinējspēkam, īstenam latvietim un teātra cilvēkam".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt