Sadaļas Sadaļas

Teātra darbinieku savienību turpmāk vadīs Ojārs Rubenis

2021. gada 26. februārī platformā “Zoom” notika Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) 12. kongress, kurā ievēlēja jaunu valdes priekšsēdētāju – bijušo Latvijas Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Ilggadējā LTDS valdes priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa-Šiliņa uz šo amatu vairs nekandidēja. Kongress arī pieņēma rezolūciju par trīs aktuālākajām nozares problēmām, informēja LTDS pārstāvji.

2021. gada 26. februārī, izmantojot tehnoloģiju doto iespēju attālināti pulcēt lielāku cilvēku skaitu, kopā sanāca LTDS 12. kongress, kopskaitā – 239 cilvēki.

LTDS biedri ievēlēja jaunu valdes priekšsēdētāju – bijušo Latvijas Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Uz turpmākiem trim gadiem ievēlēta arī jauna LTDS valde šādā sastāvā: Egils Melbārdis, Gundars Āboliņš, Dainis Grūbe, Līga Ulberte, Anna Sīle, Evita Ašeradena, Dana Bjorka, Daiga Gaismiņa-Šiliņa. LTDS revīzijas komisijā tika ievēlēti: Gatis Strads, Juris Bartkevičs, Arnita Jaunzeme.

Latvijas Teātra darbinieku savienības 12. kongresa pieņemtajā rezolūcijā norādīts, ka 2020. gadā aizsākusies ārkārtas situācija valstī, kas satricinājusi vairākas tautsaimniecības nozares, tostarp kultūru, liekot vērst uzmanību uz trim būtiskiem un teātra nozarei aktuāliem jautājumiem – Covid-19 ietekmi uz teātra situāciju Latvijā, Rīgas pilsētas atbalstu profesionālai teātra mākslai un kultūras pasākumu informāciju sabiedriskajos medijos.

Jautājumā par Covid-19 ietekmi uz teātra situāciju Latvijā LTDS aicina Ministru kabinetu un Kultūras ministriju jau pašlaik (balstoties uz teātru spēju pielāgoties situācijai un strādāt ierobežotos apstākļos) sākt detalizēti analizēt šībrīža situāciju un veidot mehānismu atlabšanai pēc krīzes, lai, sasniedzot zināmu sabiedrības vakcinācijas līmeni un ievērojot jau apstiprinātos drošības pasākumus, maksimāli ātri atsāktu teātru darbību un atvērtu vismaz daļējam publikas apmeklējumam. Rezolūcijā norādīts: “Ilgstoša teātru dīkstāve nozīmē ne tikai ekonomisku strupceļu skatuves mākslas organizācijām, ņemot vērā, ka lielu daļu finansējuma nodrošina ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, bet arī psihoemocionālo spriedzi radošo profesiju pārstāvjiem.

Savukārt ilgstoša teātru slēgšana neatgriezeniski ietekmēs teātra klātienes apmeklēšanas tradīcijas, kas atsauksies uz visu nozari un sabiedrības garīgo veselību pēc pandēmijas beigām."

Jautājumā par Rīgas pilsētas atbalsts profesionālai teātra mākslai LTDS atzīmēja, ka Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai, kur dzīvo vairāk nekā trešdaļa no visas Latvijas iedzīvotājiem un kas ir viens no nozīmīgākajiem kultūras centriem valstī, ir jāiekļauj un jāsniedz mērķtiecīgs un paredzams atbalsts arī profesionālajai skatuves mākslai.

“Nav pieņemama situācija, ka pilsēta ar lielāko budžetu valstī neuzņemas atbildību par profesionālām kultūras institūcijām,

ņemot vērā, ka liela daļa profesionālās mākslas valsts un nevalstisko organizāciju atrodas Rīgas pilsētā. Tāpat problēmu saasina salīdzinājums par labu Valmieras, Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes pilsētu domēm, kuru atbalsts saviem teātriem ir nozīmīga to dotāciju daļa,” skaidroja LTDS.

Savukārt jautājumā par kultūras pasākumu informāciju sabiedriskajos medijos LTDS norādīja, ka apspriešanai ar partneriem un iespējamā tirgus dalībniekiem divus mēnešus pēc sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus ir nodotas NEPLP vadlīnijas, pēc kurām vadoties Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR) jāveido savas vadlīnijas, lai atrunātu turpmāko sabiedrisko mediju sadarbība ar kultūras nozari. LTDS atzīmēja: “Pašlaik publicētas tikai LR vadlīnijas, kas pakļaujas plašai interpretācijai un šobrīd būvētas, abstrahējoties no līdzšinējās pieredzes, tāpēc daudzi svarīgi punkti palikuši neizdiskutēti, tie attiecas arī uz nākotnes LTV vadlīnijām.”

LTDS aicina diskutēt “tai skaitā, bet ne tikai par: uzstādījumu, ka informatīvajiem paziņojumiem, piemēram, jauniestudējumu vai koncertu reklāmām, kuras primāri sniegs valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, nedrīkst būt peļņas gūšanas raksturs; pasākuma valstiskā nozīmīguma statusa izvērtēšanas kritērijiem, atlasi un vērtētāju kompetenci, kuri uzņemsies šo funkciju (jo šāds nosacījums ir informatīvo paziņojumu šķirošana).”

LTDS rosina turpināt strādāt pie pilnīgāku un skaidru vadlīniju izveidošanas, lai sabiedrība būtu galvenā ieguvēja no mediju jaunā statusa.

KONTEKSTS:

26. februārī platformā “Zoom” norisinājās Latvijas Teātra darbinieku savienības kongress. Biedri atskatījās uz padarīto, diskutēs par pandēmijas laika izaicinājumiem, kā arī pārvēlēja visas savienības institūcijas. Uz Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētāja amatu kandidēja Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis un bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa-Šiliņa šajā amatā bija 12 gadus un nolēma savu kandidatūru vairs nevirzīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt