Lai gan Latvijas simtgades tēmu teātri pieteica jau pagājušās sezonas iecerēs, konceptuālāku apveidu tā šķiet ieguvusi tieši jaunajā sezonā, kura ietvers arī pašu Latvijas dzimšanas dienu. Liepājas teātris savos jauniestudējumos izvēlējies runāt par varu, atbildību un apjukumu, stāsta teātra direktors Herberts Laukšteins.
"Ir šī simtgade, un mēs visi dzīvojam tādā kā eiforijā. Svinam, svinam, cik viss brīnišķīgi… Bet mēs gribam paskatīties, kas tad tas īsti ir.
Un tāpēc mūsu programmā ir gan stāsts par Liepāju kā galvaspilsētu – vai tā bija varonība, gļēvulība vai taktika? Nākamais stāsts ir par Kleopatru, kur sievietei ir iedota vislielākā vara un kā viņa ar to visu tiek galā. Arī "Bernardas Albas mājā" ir varas un spēka jautājums," norāda Laukšteins.
Caur varas un apjukuma prizmu Laukšteins ieskicē sezonas trīs pirmos jauniestudējumus – Dž.Dž.Džilindžera "Kleo-Kleo-Kleopatra" šā gada novembrī, Federika Garsijas Lorkas "Bernardas Albas māju" Viestura Meikšāna režijā decembrī un sezonas pirmo pirmizrādi – Valtera Sīļa iestudējumu "Liepāja – Latvijas galvaspilsēta", kam pirmizrāde jau 8.septembrī. Tas vēstīs par laiku no 1919.gada 7.janvāra līdz 7.jūlijam, kad Brīvības cīņu laikā Liepājā uzturējās Latvijas pagaidu valdība.
"Šeit, Liepājā, ierodas šī valdība, kur nebūt ne tik liels vairums [iedzīvotāju] viņus gaidīja. Likās ļoti interesanti – ar kādām sajūtām dzīvoja tā laika cilvēki?
Cik daudz viņi spēja pamanīt, ka sākuši dzīvot citā valstī? Un, ja pamanīja, tad kā viņi to izjuta savā dzīvē?" stāsta režisors Valters Sīlis.
Sīlis, kurš teātrī bieži pievērsies Latvijas vēsturei un par šo laikposmu runājis arī atzinību guvušajā izrādē "Andrievs Niedra", stāstu par Liepājas ļaudīm 1919.gadā veidojis kopā ar dramaturģi Rasu Bugavičūti-Pēci. No tā laika preses viņi aizguvuši virkni īsu notikumu un pārējo stāstu radījuši paši. Režisors stāsta, ka gribējis paraudzīties uz tā laika pasauli "mazā cilvēka" acīm, kura dzīve ritēja lielo notikumu fonā.
"Tie ir desmit stāsti un desmit skatu punkti par šo laiku. Tajā mirklī, kad Latvija kļūst neatkarīga, darbu sāk Nabagu valde, kas risina samilzušās sociālās problēmas. Laikā, kad tiek apzagtas ostas, par sargu ostā strādā vecākais liepājnieks, kuram ir 106 gadi. Kad Liepājā ierodas valdība, ir sākusies liela tīfa epidēmija, un jautājums – kas tajā mirklī bija akūtāks un vairāk aizņēma cilvēku prātus? Ar to mēs spēlējamies," atzīst Sīlis.
Liepājas teātris jaunajā sezonā piedāvās kopumā astoņus jauniestudējumus. Divus no tiem veidos Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž.Dž.Džilindžers, kurš janvārī iestudēs savu otro bērnu izrādi Liepājā – Eleonoras Porteres "Poliannu" Justīnes Kļavas skatuves versijā. Liepājā strādās arī Dmitrijs Petrenko un Laura Groza-Ķibere. Bet ar Pēterburgas režisora Sergeja Ščipicina iestudētu romantisku komēdiju "Nākamgad tai pašā laikā" Liepājas teātris turpinās apgūt savu jauno mazo zāli "Lielajā dzintarā".
"Mums ir uzdevums iedzīvināt taciņu uz to bundžu Liepājas vidū, ko sauc par "Lielo dzintaru" un kur pavisam bēniņos esam mēs ar simtvietīgu zālīti.
Un tur notiks šī Bernarda Sleida komēdija ar diviem aktieriem. Mēģināsim liepājniekus un viesus pieradināt iet uz "Lielā dzintara" sesto stāvu," atzīst Laukšteins.
Bet pašās sezonas beigās, nākamā gada jūnijā, Liepājas teātrī atkal iestudēs režisors no Maskavas Konstantīns Bogomolovs, kurš teātrī iepriekš radījis tādas izrādes kā "Stavangera", "Mēnesis uz laukiem" un "Mans Blasters ir izlādējies". Šoreiz viņš ķersies pie Antona Čehova "Ķiršu dārza".
"Taisnību sakot, es vēl nezinu, par ko būs luga. Bet esmu sapratis, ka nav jēgas mēģināt to formulēt, jo viss tāpat mainās. Īpaši, ja ir runa par tik sarežģītu tekstu kā Čehova "Ķiršu dārzs". Varu pateikt tikai to, ka man pašlaik īpaši interesē strādāt ar Čehova tekstu kā ar psiholoģisku, nevis simbolisku vai metaforisku tekstu. Tam ir svarīgs labs aktieru ansamblis, un es zinu, ka Liepājā tāds ir. Tas ir ļoti grūts uzdevums, jo "Ķiršu dārzu" bieži interpretē kā simbolisku tekstu.
Bet es gribu priekšplānā likt cilvēciskos kritērijus un attiekties pret to kā pret mūsdienu lugas tekstu," stāsta Bogomolovs.
Liepājas teātra vadība arī puspajokam sola pārņemt no Nacionālā teātra tukšo "Žurkas" nišu, jo aktieris Egons Dombrovskis esot apņēmies martā veidot mazliet huligānisku Teātra dienas koncertu.
