Valsts AS “Valsts Nekustamie īpašumi” (VNĪ) piesaistīja Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus energoefektivitātes projektu īstenošanai vienpadsmit Latvijas sabiedrībai nozīmīgās ēkās, tostarp Leļļu teātrī. Tiks uzlabots ēkas tehniskais un vizuālais stāvoklis, jumta konstrukciju pārbūve, pamatu un nesošo konstrukciju stiprināšana.
Leļļu teātris uz laiku, kamēr teātra ēkā tiek veikti nepieciešamie remonta darbi, darbību pārcels uz īrētām telpām Rīgas Latviešu biedrības namā Merķeļa iela 13, bet teātra dekorācijas un noliktavas jau tagad tiek pārvestas uz pagaidu mājvietu Lāčplēša ielā 106.
“Pirmais etaps ir, kas notiek tagad, – mēs daļu mājas evakuējam uz Lāčplēša ielu 106, tas ir darbnīcas, dekorāciju noliktavas, leļļu noliktavas. Tas ir pirmais etaps, līdz pavasarim. Pavasarī viss teātris pāriet uz Lāčplēša ielu 106, izrādes spēlēs Rīgas Latviešu biedrības namā, Kamīnzālē,” stāsta Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris.
Viņš arī skaidro: “Sākās viss ar to, ka beidzot iedeva mūsu objektam Eiropas naudu, lai siltinātu māju.
Un tad, kad sāka pētīt, kāda tā māja ir, konstatēja, ka pamati nav droši un tie ir jāpastiprina. Līdz ar to tas process būs daudz garāks un daudz sarežģītāks.”
Pēc arhitekta Ernesta Poles projekta 1911. gadā celtā divstāvu ēka Krišjāņa Barona ielas teātra trupai tika ierādīta 1944. gadā. Nesen atklāts, ka mājas pamati jāstiprina, tāpēc daļa teātra jāevakuē uz citām telpām.
Kā skaidro Vilnis Beķeris, tika atklāts, ka teātra sienai “pamati sēžas – līdz ar to, pamati sēžoties rada plaisas horizontāli. Speciālisti uzskata, ka tas ir bīstami.”
Tā kā aiz šīs bīstamās sienas atrodas Leļļu teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves un dekorāciju noliktavas, šobrīd norit intensīvs darbs, šķirojot un pārvedot lelles un dekorācijas.
“Briesmīga sajūta, nakti neesmu gulējusi. Jo visu laiku taču ir šeit būts jau 40 gadi, tagad ceļo nu!" atzīst Leļļu teātra galvenā rekvizitore Maija Velmere. "Sajūta ir īpatnēja, bet cerēsim, ka jaunais teātris mums būs, uztaisīs jaunu, un būs skaisti, un atgriezīsimies un ar prieku strādāsim."
Šobrīd zināms Leļļu teātra repertuārs augustam un septembrim, izrādes tiks rādītas Lielajā zāle, kurā ir 230 vietas, bet pulcēšanās ierobežojumu dēļ tajā drīkst uzņemt tikai 60 skatītājus. Šobrīd tur norit mēģinājumi. Ar krievu trupu strādā režisors Māris Koristins – top jauna izrāde “Sārtais ziediņš”. Bet jaunie Leļļu teātra aktieri veido izrādi “Nāves ēnā”. Cik daudz tajā būs palicis no iedvesmas avota – Rūdolfa Blaumaņa noveles, rādīs laiks.
“Tā nebūs leļļu izrāde, pie kādām esam šeit pieraduši, grūti to nosaukt arī par objektu izrādi, tā ir vairāk izrāde, kurā diezgan daudz izmantoti vizuālie simboli, tā ir tuvāk vizuālā teātra tradīcijai,” stāsta Leļļu teātra aktieris un režisors Rūdolfs Apse.
“Pats galvenais, ka izrāde ir par cilvēkiem robežsituācijā un par mūsu attiecībām, kad mēs atrodamies šādos apstākļos,” atzīmē Leļļu teātra aktieris Matīss Millers.
Kā skaidro Leļļu teātra Uzvedumu daļas vadītājs Mārtiņš Miķelsons, dekorācijas un darbnīcas uz pagaidu mājvietu Lāčplēša ielā plānots pārvest līdz 20. augustam.
“Tā loģistika būs jādomā, nebūs tā, ka viss bija uz vietas, – būs biedrības nams, teātris, un šeit. Sāksies mēģinājumi, būs interesanti,” spriež Miķelsons, piebilstot arī: “To jau mēs nezinām, uz cik gadiem, saka līdz 22. [gadam] bija?”
Savukārt Leļļu teātra skatuves meistars Miķelis Pirksts atzīmē: “Ja notiks brīnums un celtnieki mūsu valstī iekļausies kādā termiņā, tad mēs varētu ievākties pēc diviem gadiem jaunās izremontētās telpās.”
“Valsts nekustamie īpašumi” plāno Leļļu teātra ēkas atjaunošanas un energoefektivātes paaugstināšanas projekta darbus veikt līdz 2022. gada nogalei.
