Kas vēl var būt deja? Horeogrāfes Kristīnes Brīniņas dokumentālā dejas metode

Horeogrāfi Kristīni Brīniņu interesē apkārtējie cilvēki un šķietami necilas situācijas, kas kļūst par viņas darbu iedvesmu. Piemēram, mežā sastapta sēņotāja kļūst par nozīmīgu impulsu viņas pirmajai izrādei "Zeir". Nelielā formāta darbs paver durvis radošajiem meklējumiem, kas veicina sastapšanos ar savu personīgo dejas metodi.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Kristīnes Brīniņas darbi balstīti ikdienas dzīves situācijās, kas piesardzīgā un trauslā veidā, ar šķietami vienkāršām kustībām un darbībām tiek pārnestas mākslas formās. Horeogrāfe šo procesu ir nosaukusi par "dokumentālo dejas metodi", metodi, kurā kustība kļūst par galveno, lai dokumentētu pašu dzīvi viscilvēcīgākajā veidā.

"Es dokumentēju un no dokumentālajiem materiāliem mēģinu saprast, kas ir tas, ko es redzu, kas ir tā valoda un kustība, kas to visu pauž, ieskaitot arī tekstu. Es dokumentēju un tajā vēroju deju – dokumentālā dejas metode, tas ir tas, ko es daru. Dokumentālā metode atver telpu tam, kas vēl var būt deja. Personīgi es vairs nevaru nodalīt robežas – tagad jau tā ir izvēle, ko es no šīs visas dejas paņemu, kas ir svarīgākais, ko ielikt konkrētajā darbā," stāsta Brīniņa.

Laikmetīgās dejas dzīvā arhīva sižetā minētā Kristīnes veidotā izrādes "Zeir" pirmizrāde norisinājās 2011. gadā neatkarīgajā teātrī "Dirty Deal Teatro" un bija daļa no Latvijas Jaunā teātra institūta projekta "Jaunie nāk".

Par mākslinieci

Kristīne Brīniņa ir neatkarīga horeogrāfe, dejotāja un izpildītāja. Ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu laikmetīgās dejas horeogrāfijas specialitātē, kā arī studējusi Liepājas Universitāte Jauno mediju mākslas programmā. Viņa ir radījusi vairākus solo darbus un labprāt sadarbojas ar dažādu nozaru māksliniekiem. Brīniņa ir piedalījusies starptautiskos projektos Latvijā, Kiprā, Turcijā, Norvēģijā, Luksemburgā, Islandē, ASV, Portugālē un Korejā. Brīniņa un viņas izrādes ir vairākkārtēji nominētas Latvijas teātra balvai "Spēlmaņu nakts" un Latvijas dejas balvai "Dejas balva". 2021. gadā Kristīne ieguva Liepājas Kultūras balvu par izcilu netradicionālas teātra izrādes formas – interaktīvas pastaigas "Upe" īstenošanu un Dance.lv žurnāla redakcijas balvu par redzamu un aktuālu darbošanos dejas nozarē, aicinot pārvērtēt mākslas uzdevumus un robežas.

Par Laikmetīgās dejas dzīvo arhīvu

Video intervija ar horeogrāfi Kristīni Brīniņu ir daļa no notikumu sērijas "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs", kas ir trīs nevalstisku organizāciju – Latvijas Dejas informācijas centra, "Tuvumi" un Horeogrāfu asociācijas – laikmetīgās dejas mākslas kopprojekts.

Pēdējo gadu attīstība laikmetīgās dejas nozarē parāda, cik daudz gan nozares profesionāļiem, gan skatītājiem dod plašāka iepazīšanās ar to, ko dejas māksla spēj piedāvāt. Projekts "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs" atklāj un sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Kopumā projekts sniedz iespēju 20 aktīvākajiem laikmetīgās dejas mākslas profesionāļiem reflektēt par savu radošo darbību. To vidū ir Olga Žitluhina, Laura Stašāne, Inta Blode, Agnese Bordjukova, Dmitrijs Gaitjukevičs, Kristīne Brīniņa, Eva Krūmiņa, Krišjānis Sants, Ieva Gaurilčikaite-Sants, Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņs, Agate Bankava, Anna Novikova, Rūta Pūce, Jana Jacuka, Alise Madara Bokaldere un citi.

Video sižeti pieejami ik nedēļu sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv un televīzijas kanālā "ReTv".

Apkopotā veidā video intervijas, kā arī atsevišķu izrāžu pilnus ierakstus var atrast Latvijas Dejas informācijas centra mājaslapā.

Video sižetu režisore ir Kristīne Vītola, operatori – Raivo Karro, Uldis Ķikāns un Mikus Austers. Projekta vizuālo identitāti veidoja Kristīne Daukšte.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrElpa" atbalstu.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt