Izrāde “Nāve ēnā” veidota kā teātra virzienu kolāža ar objektu teātra, simbolisma un vizuālā teātra elementiem, tomēr šajā daudzveidībā nezaudējot Rūdolfa Blaumaņa noveles pamatu. Vairākās intervijās pirms pirmizrādes Rūdolfs Apse uzsvēra, ka Blaumaņa noveli transformējuši, lai stāstītu savu stāstu, mainot arī izrādes nosaukumu.
Pēc otrās “Nāve ēnā” izrādes, kad režisors pieņēmis apsveikumus un uzklausījis skatītāju jautājumus, Apze atzīmēja: “Nu jau es [izrādi] sāku pieņemt kā kaut ko atsevišķu no manis. Tā izrāde sākusi dzīvot savu dzīvi, es tur vairs neko nespēju ietekmēt.”
Režisors arī atzina – emocijas pēc pirmizrādes vēl ir dalītas:
“Es joprojām nespēju saprast, ko tieši mēs esam radījuši. Vai tā ir izrāde vai vizuāls traktāts, vai sava veida manifests? Līdz galam vēl neesmu apjautis, kas tas par radījumu uz skatuves.”
Rūdolfs Apse stāstīja, ka izrādes estētika tika izlemta tikai brīdī, kad bija nepieciešams izveidot izrādes aprakstu: “Mēs vienkārši vācām lietas kopā, smēlāmies iedvesmu no visa, kas mums likās adekvāts šī stāsta izstāstīšanai, un rezultātā to, protams, var definēt vienā vai otrā veidā, bet mēs nesākām ar uzstādījumu, ka šis būs objektu teātris vai šis būs vizuālais teātris.”
Ar Blaumaņa noveli “Nāves ēnā” Rūdolfam Apsem esot līdzīgi kā ar Franca Kafkas stāstiem – jau no pirmās lasīšanas reizes tas atstāj dziļu nospiedumu, tas paliek un kaut kad uzplaiksnī spējāk. Taču izrādē nav tikai Blaumaņa noveles teksts. “Izrādē mēs izmantojam dažādus papildinājumus tekstam. Tur ir gan politiķu uzrunas, gan dietologu ieteikumi veselīgam dzīvesveidam, kas mums likās ļoti ironiski un atbilstoši, un, protams, liels pienesums bija aktieru pašu monologi par savām sajūtām šajā dzīves posmā, par kaut kādām finansiālām grūtībām vai par karjeras kāpnēm, bet tieši par savu cilvēcību,” stāstīja Rūdolfs Apse, kurš ir arī iestudējuma dramatizētājs, mākslinieks un kopā ar aktieriem – arī mūzikas autors.
Pašlaik Rūdolfs Apse turpina studijas teātra režijas specialitātē Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūrā, daļu no studiju laika pavadot Polijā.
“Jau aktiera studiju laikā es sapratu – ne tas, ka man režija konkrēti saista vai interesē (arī, protams), bet man interesē spēja pēc iespējas daudzpusīgāk veidot teātri.
Līdz ar to režijas studijas man personīgi bija tāds diezgan loģisks solis pēc aktiermeistarības,” atzīmēja Apse.
“Īpaši leļļu mākslā vienpusīgums ir ļoti kritiska stadija. Viscaur Eiropai lielākās leļļu mākslas zvaigznes ir tieši tie, kas paši veido savas izrādes, kurās viņi paši spēlē. Viņi vienlaicīgi funkcionē kā aktieri, leļļinieki, režisori, dramaturgi, scenogrāfi, leļļu veidotāji, mākslinieki, bieži vien pat komponisti. Tas ir tāds ūnikums, kas aptver visu,” sprieda Apse.
Pēc pirmizrādes Rīgā Rūdolfs Apse atkal dosies uz Poliju, šoreiz uz Varšavu, kur ritēs nākamais studiju posms. Varšavas akadēmija piedāvā apgūt dažādus priekšmetus no dažādiem kursiem, tādus “pamatu pamatus” – mūzika teātrī, gaisma teātrī un teātra telpa. Savukārt nākamajā semestrī Apse atgriezīsies Rīgā, lai veidotu savu diplomdarba izrādi. Savu radošo dzīvi Rūdolfs neplāno saistīt ar Poliju, tomēr ik pa laikam vēlas tur atgriezties.
Leļļu teātris iestudējumu “Nāve ēnā” iesaka skatīties no 16 gadu vecuma, tuvākās izrādes Latvijas Leļļu teātrī norisināsies 4. un 5. novembrī.
