Jaunais Rīgas teātris jau otro sezonu aizvadīs pagaidu telpās Tabakas fabrikā pretī Rīgas Dzemdību namam. Arī teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis šo laiku saista ar pārdzimšanu un lielām pārmaiņām:
„Šī varbūt būs pirmā sezona, kad es simtprocentīgi esmu atgriezies Rīgā un visu savu laiku un enerģiju veltīšu šīm pārmaiņām, kas notiek teātrī. Jo sakarā ar remontu un paaudžu maiņu mūsu trupā
man kļuva pilnīgi skaidrs, ka es savas starptautiskās aktivitātes vairs nespēju savienot. Un, protams, priekšroka man ir mājām.”
Briestošā paaudžu maiņa ilgus gadus visai noslēgtajā JRT trupā ir temats, kas netieši atspoguļojas arī teātra jaunās sezonas repertuārā, kur vairāki jauniestudējumi apspēlēs tieši vecuma tēmu. Tai skaitā arī Hermaņa iestudētā amerikāņu dramaturga Treisija Letsa luga „Linda Vista”, kam pirmizrāde jau 1.septembrī.
„Tā atkal ir tā paaudžu lieta. Izrāde ir veltīta pusmūža cilvēku drāmai, ja tā var teikt, un ir mūsu teātra trupas vecumam ļoti atbilstoša uz šo brīdi. Galvenajā lomā būs Andris Keišs,” pavēsta Hermanis.
Septembra sākumā pirmizrādi piedzīvos arī iestudējums „Latviešu laupītāji”, ko veidojis vācu režisors Gecs Lenevēbers pēc Frīdriha Šillera lugas „Laupītāji” motīviem. Izrādās, tieši pirms divsimt gadiem tā kļuvusi par pirmo latviešu valodā uzvesto lugu. Ironiski, ka arī šeit klātesoša būs vecuma tēma.
„Jauno Rīgas teātri pazīstu jau gadus četrpadsmit un zinu, ka tā stiprā puse ir aktieru ansamblis. Bet izrādījās, ka „Laupītāju” tēliem šie aktieri ir par vecu. Tā nu mēs kopā ar teātra dramaturģi Margaritu Ziedu un aktieriem sākām attīstīt paralēlo sižetu. Izrādē rādīsim, kā aktieri mēģina iestudēt „Laupītājus”,” saka Lenevēbers.
Savukārt Vlads Nastavševs Jaunajā Rīgas teātrī iestudēs Tenesija Viljamsa lugu „Jaunības putns ar saldo balsi”, kas pieteikta kā „stāsts par neiespējamību atgriezt jaunību visās tās nozīmēs”. Darbu teātrī turpinās arī filozofs Uldis Tīrons, iestudējot darbu pēc Tomasa Manna stāsta „Apkrāptā” motīviem ar Regīnu Razumu titullomā:
„Regīna Razuma ir aktrise, kurai, ja Tomass Manns būtu viņu pazinis, iespējams, viņš veltītu šo stāstu tieši viņai. Stāstā, kas toreiz Vācijā tika uztverts ar ļoti lielu sašutumu, ir runa par sievieti, kura ir pāri savam pusmūžam un iemīlas sava dēla jaunajā angļu valodas skolotājā. Viņš ir amerikānis, viņa – Rozālija fon Kimlere, kura šo titulu ir mantojusi no nelaiķa vīra un dzīvo skaistu, buržuāzisku dzīvesveidu parkiem apjoztajā Diseldorfā.”
Jaunajā sezonā pirmoreiz Latvijā iestudēs arī leģendārais lietuviešu režisors Eimunts Ņekrošus, kurš pavasarī uz JRT skatuves interpretēs Henrika Ibsena lugu „Brands”.
Alvis Hermanis saka: uz Ņekrošus izrādēm 80.gados Viļņā braucis kā svētceļojumā un nespēj noticēt, ka izdevies viņu pierunāt iestudēt arī Rīgā.
„Savā teātra pieredzē, un tas nav mans subjektīvs viedoklis, bet daudziem manas paaudzes un vecākiem cilvēkiem – diez vai mēs dzīvajā esam redzējuši teātra mākslinieku, kurš savā mākslas valodā ir tik… vertikāls. Viņa izrāžu dēļ teātra kritiķi izdomāja apzīmējumu „metaforiskais teātris” un tā tālāk, bet pēc satura Ņekrošus ir vienmēr izcēlies ar absolūtu garīgās vertikāles izjūtu, kuru viņš nesaprotamā veidā nav pazaudējis līdz pat šai dienai,” pauž Hermanis.
Raugoties uz jauno sezonu kopumā, Alvis Hermanis sola, ka tā būs mazāk elitāra nekā aizvadītā, kad jauniestudējumi pārsvarā skāruši dzīves tumšo pusi:
„Šīs sezonas jauniestudējumi atšķiras ar to, ka tas ir vairāk teātris par cilvēkiem, kas cilvēkiem palīdz dzīvot, nevis rāda tikai drūmu un depresīvu ieleju. Teātrim, protams, ir jāpalīdz cilvēkiem dzīvot.”
Šajā sezonā Jaunajā Rīgas teātrī uz pilnu slodzi atgriezies trīs gadus Minhenē spēlējušais Gundars Āboliņš, bet teātra štatā uzņemta jaunā aktrise Marija Linarte. Rudenī repertuārā uz brīdi atgriezīsies arī izrāde „Brodskis/Barišņikovs”.
