Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātris ir viens no tiem retajiem, kur rosība nav pārtrūkusi kopš tā dibināšanas. Lielā mērā par to jāpateicas tā galvenajai režisorei Ņefedovai, kura kopā ar alunāniešiem ir jau 53 gadus. Režisore allaž augstu turējusi kvalitātes latiņu, bet nemīl, ka to slavē par profesionālismu.
"Tas ir pavisam cits ceļš ejams, jo man atnāk cilvēki, kas atnāk ar savu pasauli, kuri atnāk ar ļoti interesantām domām, kas tagad viņus savieno ar to, ko viņi spēlē," saka režisore.
Sagaidot teātra tēva Ādolfa Alunāna 170. gadskārtu, vēl aizvien nenogurdināmā režisore tautas teātra vēsturi apkopojusi grāmatā ''Ar Ādolfa Alunāna vārdu''. Apjomīgais un saturiski bagātais darbs sākotnēji bijis iecerēts kā režisores atmiņas par darbu Alunāna teātrī, tomēr stāsts izvērties daudz plašāks.
"Kad domā par Ādolfu Alunānu tad jādomā ir par Lūciju Ņefedovu, jo viņa jau latviešu teātrī pēc kara atgrieza šo dramaturgu," uzsver Alunāna Jelgavas teātra dalībnieks, projekta vadītājs Māris Brancis.
Ņefedova iedibinājusi arī tradīciju ik gadu rīkot teātra tēvam veltītu festivālu. Režisore arī panākusi, ka priekšroka, iestudējot jaunus darbus, tiek dota latviešu autoriem.Tāpat viņas nopelns ir arī teātra studijas, kurās aktiermākslas pamatus apgūst jaunie alunānieši.
"Režisore Ņefedova saviem audzēkņiem ir mācījusi skatīties uz zvaigznēm un domāt par garīgām lietām, un man ļoti patīk tas kā viņa mūžīgi saka:''Vajag taču lasīt grāmatas''. Un tas ir tik aktuāli vēl joprojām," stāsta teātra kritiķe, grāmatas redaktore Gundega Saulīte.
Jaunas vēsmas Jelgavas teātrī ienes jaunās paaudzes režisori, kuri sola Alunāna garu nepazaudēt. Iespējams, kāds no viņiem vēl pēc pusgadsimta turpinās Lūcijas Ņefedovas sākto teātra vēstures apkopošanu, un taps vēl kāda grāmata par mūžam dzīvo Alunāna Jelgavas teātri.
