„Šogad mēs piedāvājam iepazīties vai atkalredzēties ar māksliniekiem, kas strādā ar būtiskām idejām, piedāvā svaigus estētiskos, formālos un dramaturģiskos risinājumus un spēj sarunāties ar visdažādākajiem skatītājiem,” norāda festivāla direktore Gundega Laiviņa. „Runājot personiskāk, tie ir darbi, kuri no lielā pēdējos gados redzēto izrāžu klāsta ir palikuši manī uz visiem laikiem un, es ceru, kļūs nozīmīgi arī jums.”
„Homo Novus” programmā šogad būs trīs sadaļas – viesizrādes, izrāžu programma, kurai dots nosaukums "Pilsēta un daba"" un festivāla desmitgadei veltītu 11 pašmāju mākslinieku jaundarbu kolekcija "Pēdējā humānā telpa".
Programmā "Pilsēta un daba"" apvienoti četri darbi, kuros atklātas pilsētas un dabas attiecības, mijiedarbe un konflikti gan fiziskajā telpā, gan ikvienā no mums, bet viesizrāžu sarakstā ir septiņi darbi: itāļu rakstnieka, režisora, scenogrāfa, gaismu, skaņas un kostīmu mākslinieka Romeo Kasteluči izrāde “Par Dieva dēla sejas koncepciju” , Ruandas radio stacijas 1994.gadā izskanējušas divu stundu garas pārraides rekonstrukcija “Naida radio”, ko veidojis režisors Milo Rau, Filipa Kena izrāde „Serža efekts” un urbānā pasaka “Purva klubs”, kas veltīta „Vivarium Studio” desmitajai jubilejai, britu žonglieru apvienības „Gandini Juggling” izrāde „Lupatās”, itāļu režisoru grupējuma „Kinkaleri” projekts „Fake For Gun No You” no darbu sērijas „All!” un vairāku starptautisku teātra festivālu kuratoru izrāde, kurai dots atbilstošs nosaukums -“Kuratoru izrāde”.
Savukārt „Pēdējās humānās telpas” veidošanā iesaistīti režisori Andrejs Jarovojs, Pēteris Krilovs, Viesturs Meikšāns, Vladislavs Nastavševs un Valters Sīlis, scenogrāfi Izolde Cēsniece, Monika Pormale un Reinis Suhanovs, apvienības „umka.lv” un „Nomadi”, kā arī modes mākslinieki „mareunrol’s”, tehniskais režisors Pēteris Brīniņš, bet to producē Linda Pēterkopa un Latvijas Jaunā teātra institūts.
Pirmo festivālu „Homo Novus” 1995. gadā Daugavpilī sarīkoja režisors Pēteris Krilovs un viņa studenti. Pēc tam festivāls pārcēlās uz Rīgu.
