"Aktiera brīvība sākas tad, kad režisors viņu kārtīgi iespiedis stūrī. Mirklī, kad šķiet – brīvības nav nemaz, sākas garīgā brīvība. Bet izrādes gadījumā tas ir tāds brīvības pārbaudījums. Izaicinājums. Arī liels risks.
Jo pēc brīvības var ilgoties, bet tad, kad tā iegūta, rodas jautājums – ko ar to iesākt? Tāpat kā skolā – brīvais temats ir visgrūtākais.
Šajā izrādē mēs savā lidojumā esam atraduši gan kaifu, gan savu stāstu par brīvību. Tā vismaz gribas domāt…”
Vaicāta, kas bijuši šī uzveduma pirmie atspēriena punkti un kā tikts līdz tango "bez asinīm”, aktrise aizprātojas: "Ja pašķetina visu notiekošo atpakaļ, tas bijis pilnīgi maģisks process! Ir skaidrs, ka tā ir kā lavīna, kas sākusies no vienas vienīgas mazas sniegpārsliņas. Gan stāsts, gan mūzika un tās izpildītāji it kā atnākuši paši, kādā brīdī vienkārši nostājoties uz sliekšņa."
Pilnīgs ārprāts
Bet, ja par impulsu, kas jauniestudējuma pamatā, tad tas noteikti ir Ojārs Rubenis. "Zinādams, ka ar "Undertango" jau esmu sadarbojusies, viņš ieteicās, ka "vajag uztaisīt koncertiņu Jaunajā zālē". Un nu no "koncertiņa Jaunajā zālē” esam tikuši līdz šņorbēniņiem Lielajā... Bet vispār izrādes tapšanas maģisko procesu ir grūti izstāstīt un izskaidrot. Bija brīdis, kad visam bija jābūt gatavam, bet trūka septiņu dziesmu. Bet, kad pāris dienu laikā tās bija sabirušas, bija skaidrs, ka vajag tieši tās un nevienu citu. Un tā var teikt par katru soli! To ir skaisti piedzīvot – bijis daudz dažādu grūtību, un šķēršļu tik daudz, ka likās – jāapstājas. Bet visādas radošās lietas savukārt nāca ar joni tā, ka nevarēja apstāties.”
Savai jubilejas izrādei būdama gan režisore, gan scenārija autore un aktrise, Dita Lūriņa vaļsirdīgi iesaucas: "Vispār tas ir pilnīgs ārprāts, tas ir nenormāli, tā nevajag darīt! Bet... bija arī skaidrs, ka nevienam citam nevaru to izjūtu iedot..."
Lai visā karuselī neapjuktu, šajā lielajā darbā viņa turas pie stāsta: "To teatrālo dabu jau nevar no manis izklapēt, un nevajag ar! Caur to stāsts, protams, pāri visam – jo vairāk strādājam, jo vairāk tas viss izskatās pēc izrādes un nevis koncerta. Kāpēc man patīk žanra apzīmējums – koncertstāsts? Man ļoti patīk stāstnieka arhetips. Katram no mums ir savs stāsts, katrs no mums ir stāstnieks. Stāstā ir tik daudz noslēpumu, jo katrs no mums jau arī kādu stāstu slēpj. Tas no manis laužas ārā – izjūta par cilvēkiem kā stāstu stāstītājiem. Mērķis, uz ko mēs, izrādes veidotāji, tiecamies – ka kopā stāstām vienu stāstu. Galvenais, to stāstot, pašiem nebūt emocionāliem – lai emocija atnāk tiem, kas klausās.”
Traģiskā zona – katrā no mums
Emociju šajā stāstā netrūks. Iedvesma tam smelta dažādu autoru stāstos par Spāniju un pilsoņu karu. "Protams, karš ir apstāklis, kas jāņem vērā, bet mana doma – ka traģiskā zona ir katrā no mums. Mums ir mūsu traumas – nasta, ar kuru visu mūžu mēģinām tikt galā: saudzējam, mēģinām aizdziedēt vai arī turpinām vērt vaļā.
Stāsts ir par to, ko mēs darām ar savām traumām – kā mēs tās izdzīvojam, kā varam tās pārradīt, kā mūsu dvēseles no tām izaug – vai nu greizas, vai skaistas.
Piemēram, ļoti daudz iedvesmas sniedzis Bariko, un tur ir daudz sasauču ar tango filozofiju, jo arī tango risina psiholoģiskas problēmas. Arī mūsu varoņi dzīvo tango pasaulē, līdz ar to ir nepārtraukts pretspēks vienam pret otru. Konstants, fizisks un garīgs spiediens. Vesela maģija. Tā ir tango domāšana. Ne tikai soļi.”
Lēkt no otrā balkona būtu efektīgāk
Ditas Lūriņas ciešākais skatuves partneris izrādē būs Daumants Kalniņš – nopietna izvēle! "Bija lielas pārdomas, analīze, bija bail cilvēku iemest aizā. Būdama viesizrādēs Maskavā, sūtīju ziņas horeogrāfei Agnesei Vanagai – ka ir tāds Daumants Kalniņš, bet šaubos, vai tiešām viņu piespiest darīt to visu. No Agneses saņēmu īsu atbildi: klausoties, kā par viņu runāju, ir skaidrs, ka neviens cits mums neder.
Tagad, darba procesā, secinu – katrs var sapņot par tādu partneri kā Daumants Kalniņš. Viņu nevar nobaidīt!
Ja tu viņam pasaki, ka būs jādejo tango, viņš ņem un dejo. Bur tos soļus un, kamēr nav izbūris, neliekas mierā. Strādā ar haizivs sakodienu. Kamēr nav izbūris, sapratis, iedzinis, palaidis brīvībā, neliekas mierā, kamēr pats nav pārradījis savā matērijā. Un tā par visu. Viņu nevar nobiedēt pat ar to, ja saki, ka būs jānolec no pirmā balkona. Viņš atbild – no otrā būtu efektīgāk. Tāpēc Daumants un neviens cits.”
*
Koncertstāstā "Tango bez asinīm" piedalās: aktrise Dita Lūriņa, dziedātājs Daumants Kalniņš, ansamblis "Undertango" - Evita Dūra-Andersone, Mārtiņš Zilberts, Gidons Grīnbergs, Viktors Veļičko, perkusionists Kaspars Kurdeko, aktieri Raimonds Celms un Ance Kukule, dejotāji Agnese Vanaga un Andris Kačanovskis, riggeri Indulis Šverns un Uģis Čakars.
Deju un kustību režisore Agnese Vanaga, mūzikas režisore Zane Dombrovska, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, video mākslinieks Toms Zeļģis, konsultante Aina Matīsa.
