Daugavpils teātra vadītājs: Teātris neslīgst grūtsirdībā, esam zemajā startā

Daugavpils teātrī decembra sākumā notika Baltkrievijas dramaturga Andreja Kureičika lugas “Aizvainotie. Baltkrievija” lasījums, taču tas ne tuvu nav vienīgais, ko teātris paveicis otrajā “Covid-19 pauzē”. “Mūsu sejas nav kļuvušas pelēkas, rokas nav nolaidušās,” Rus.lsm.lv pastāstīja Daugavpils teātra vadītājs Oļegs Šapošņikovs.

Tiesa, viņš tūlīt pat iebilda, ka runāt par “piepildījumu” droši viena nav vērts. “Dzīve turpinās, mēs kaut kā esam pieraduši strādāt bez skatītājiem, bet tukšuma izjūta teātrī ir nopietns psiholoģiska rakstura bremzējošs faktors. Mēs tagad esam kļuvuši par tādu iekonservētu mākslas veidu nākotnei. Protams, viss pakļaujas loģiskajai analīzei, taču psiholoģiski nomāc. Tomēr defektu mūsu darbībā tas nav radījis – mēs neesam ieslīguši grūtsirdībā, mūsu sejas nav kļuvušas pelēkas, rokas nav nolaidušās. Pirmajā “kovida pauzē” likās, ka gaisma tuneļa galā ir redzama, tagad šķiet, ka ir sliktāk. Daba arī rada papildu grūtības – pirmais vilnis bija pavasarī, tuvojās vasara, bet tagad – grūtsirdīgais rudens un ziema. Dienas ir īsākas, daudz tumsas.”

Par spīti tam visam, Daugavpils teātris pabeidzis darbu pie abām “Kaijām” – Antona Čehova un Borisa Akuņina lugu iestudējumiem. Izrādes pagaidām noskatīties nav iespējams, taču ieskatu var gūt fotogrāfijās.

Drīz būs gatava arī jauna izrāde bērniem. Šapošņikovs skaidroja: “Tā tiek veidota projekta “Skolas soma” ietvaros. Decembrī pabeigsim, taču nezinām, kad varēsim parādīt. Tā ir interesanta tāpēc, ka ir mobila – to var vadāt pa mācību iestādēm. Tehniski izrāde ir veidota tā, lai ierašanās skolā nekaitētu kvalitātei – mēs esam pārdomājuši scenogrāfiju un apgaismojumu. Viss ir zem jautājuma zīmes – nezinām, kad nepiederošām personām – mūsu aktieriem – ļaus ierasties skolās. Tiklīdz tas būs iespējams, mēs būsim gatavi rādīt šo iestudējumu arī teātrī, tāpat kā abas “Kaijas”.

Oļegs Šapošņikovs pastāstīja par vēl vienu svarīgu teātra darba aspektu pašreizējos apstākļos: “Tā ir skate, kad izrādes noskatās teātra speciālisti un kritiķi. Mēs tādu rīkojām pirms vairākiem gadiem, kad uz mūsu teātri atbrauca kritiķi – gan Latvijas, gan arī no Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Krievijas. Viņi toreiz noskatījās, šķiet, sešas izrādes. Bija ļoti dažādi viedokļi, un tas deva milzu impulsu mūsu starptautisko kontaktu attīstībai, braucieniem uz dažādiem festivāliem. Par Daugavpils teātri uzzināja no publikācijām presē, tostarp specializētajos teātrim veltītajos izdevumos. Šo pieredzi mēs gribējām klātienē atkārtot šogad, bet saprotamu iemeslu dēļ tas nav iespējams. Mēs ļoti priecājamies, ka Latgales plānošanas reģions sniedza mums finansiālu atbalstu un mēs varējām pietiekami kvalitatīvi ierakstīt vairākas jaunas izrādes un tagad distancēti piedāvājam teātra ekspertiem un kritiķiem no vairākām valstīm ar tām iepazīties. Protams, ka skatīties izrādes ierakstu nav gluži tas pats, kā to redzēt dzīvajā. Tomēr labāk tā, nekā izsvītrot šādu iespēju no sava grafika. Ceram, ka kritiķi ar savu profesionālo aci saskatīs to, ko mēs gribam. 2021. gada sākumā iznāks apskats, kurā speciālisti novērtēs mūsu izrādes, kuras būs redzējuši ierakstā.”

Teātra vadītājs atzīmēja: “Uzskatu, ka pašreizējā situācijā tā ir ļoti pareiza laika izmantošana, domājot par perspektīvu. Esmu pārliecināts, ka tāda skate kārtējo reizi dos mums jaunus kontaktus, jaunus impulsus.

Veselais saprāts tomēr saka priekšā, ka pašreizējā situācija nebūs mūžīga.

Un gaisma tuneļa galā, kuru nesaskatām ar savu iekšējo redzi, kaut kur ir. Mēs, kā saka sportā, tagad esam zemajā startā.”

Nesen internetā publicēts Daugavpils teātra un portāla Chayka.lv pirmais kopīgais projekts – Andreja Kureičika lugas “Aizvainotie. Baltkrievija” (“Обиженные. Беларусь(сия)”) lasījums.

Komentējot sadarbības turpināšanu ar Chayka.lv, Oļegs Šapošņikovs norādīja: “Jāskatās, kas būs tālāk. Teātrim rezultāts ir skatītāji – gan to atsauksmes, gan arī tas, ko sauc par balsošanu ar kājām. Šajā gadījumā runāsim par skatījumu skaitu. Jāpagaida vismaz mēnesis, un tad kļūs skaidrs. Tas ir viens faktors. Otrs faktors – autortiesības. Šīs lugas gadījumā autors deva tiesības to lasīt un translēt bez atlīdzības. Tomēr turpmākā pieredze saistībā ar lugu lasījumiem plašai auditorijai un translāciju tiešsaistē saistīta ar autortiesībām. Ja autors gribēs, lai viss notiek uz komerciāliem pamatiem, tad teātrim tas ir diezgan problemātiski, jo mēs lasījumu nekādi nemonetizējam. Ja piedāvātu skatīties par naudu, neesmu pārliecināts, ka izdosies izturēt konkurenci – tīmeklī ir milzīgs daudzums bezmaksas translāciju.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt