Festivāla "Starptelpa" dienasgrāmata
Dienasgrāmata seko līdzi ceturtā performances mākslas festivāla “Starptelpa” norisei.
Cilvēku, kurš parkā ilgstoši ap sevi griež vingrošanas riņķi, garāmgājēji neuztver kā kaut ko īpašu un pasteidzas garām. Ivo ielūgtie skatītāji vēro, kā viņš ar nelielām izmaiņām atkārto monotonās kustības. Jo ilgāk kustība turpinās, jo vairāk tā iegūst nozīmību. Kādēļ šis cilvēks neapstājas, kaut var redzēt nogurumu viņa ķermenī? Kādēļ turpina arī tad, kad riņķis vairākkārt nokrīt uz zemes? Vai viņa darbībai ir kāda jēga? Cik ilgi viņš spēs turpināt noturēt rotējošo riņķi ap sevi vienmērīgā kustībā?
Ivo Krieviņa performance ilgst 30 minūtes. Pēc tam mākslinieks aptur kustību, paklanās. Klātesošie aplaudē. Mazs laika fragments, kurā esam bijuši liecinieki mākslinieka apzināti radītai telpas un laika situācijai.
Katra performance ir situācija, kurā mākslinieks rada iespēju kaut kam notikt. Performancē ir svarīga šī nelielā, it kā plānotā, tomēr neprognozējamā iespēja darbībai vest pie iepriekš negaidītas apjausmas, kāda piedzīvojuma, pavērsiena, kad notiek tas, ko negaidījām, nezinājām, bet, lūk, tagad tas ar mums notiek kā pārsteigums un atklāsme.
Festivāla pēdējā diena ar šādiem atklājumu, apjausmu un spēcīgas notikšanas brīžiem ir bagāta. Skatītāja varā uz sešām stundām sevi atdod serbu mākslinieks Milans Djerkovics (Milan Djerkovic) performancē "Build a Person", ļaujot sevi pārģērbt, apgleznot, apzīmēt un pārveidot katram pēc viņa vēlmes un izpratnes. Tā ir intīma un arī mazliet neērta pieredze, pārģērbt un pārvērst cilvēku, kurš pilnībā ir sevi uzticējis manām izvēlēm. Skatītāji tomēr iesaistās labprāt, un Milana Djerkovica tēls nemitīgi mainās visu sešu stundu garumā.
Simonas Orinskas buto studija performancē "9" iedzīvina tērpu-objektu – Everitas Jansones 1995. gadā tapušo diplomdarbu "Deviņi krekli", kuram šī ir atgriešanās Mākslas akadēmijas telpās jau kā kustību performances objektam. Buto izrāde ir gleznieciska un poētiska un skatītāju ieved tēliem bagātā pasaulē.
Ilvas Minajevas darbs "Zīle nav ozols" ir sāpīga refleksija par aborta tēmu. Viņa izvēlējusies performancei neparastu telpu – slīpu gaiteni, kurā skatītājs arī fiziski piedzīvo neērtības sajūtu, ilgstoši stāvot vai sēžot neērtā pozīcijā, un šis fiziskais aspekts pastiprina arī performances vēstījuma neērtību, ķermeniskumu un ievainojamības apjausmu.
Ar asprātīgu, rotaļīgu un skatītājus iesaistošu performanci "Genderbender II" mākslinieks Mailo runā par citādību no dzimtes aspekta – par sevis kā nebināras personas izpratni un par līdzcilvēku atbalstu kā ceļu pie sevis.
Mingaile Kola ar performanci "Essentitas identidem" skatītāju ieved palēninātā, izsmalcināti niansētā tēlu ainavā. Divas stundas viņa pavada, lēni ķemmējot un milimetru pa milimetram apgriežot matus. Viņas atspīdums redzams arī telpā novietotajā spogulī. Nogrieztie mati krīt māksliniecei klēpī. Telpā tikšķ pulkstenis. Skatītāja acu priekšā notiek gandrīz nepamanāmas mikro pārmaiņas. Varbūt pat šķiet, ka nekas nemainās – tā pati darbība, tā pati situācija. Bet pēc laika apjaušam, ka apgriezto matu kaudzīte uz mākslinieces tērpa kļuvusi lielāka. Ir pagājis laiks, minūti pēc minūtes. Kā brīži, kuriem mēs ejam cauri, tos pat nepamanot, tikai vēlāk apjaušot, ka mums dotais laiks kļuvis par atmiņām.
Divas stundas ilgā Beatrises Andas Ozoliņas (LV), Egles Nešukaitītes (Eglė Nešukaitytė) (LT) un Astrīdas Valensijas (Astrid Valencia) (MX) performance "De Effect Instinct" sākotnēji šķiet kā dejas izrāde, līdz palēnām pārtop estētiskā ballītē, kurā dejo visi klātesošie, arvien vairāk un vairāk ļaujoties mūzikas un kustību brīvībai. Beidzot vairs nav atšķirams, kuri ir skatītāji, kuri performances autori, viss ir viens liels mutuļojošs kosmoss. Šī ir viena no festivālu noslēdzošajām performancēm un kļūst par mežonīga prieka un kustību brīvības kulminācijas brīdi. Pēc tās klātesošie ir atbrīvoti no festivāla noguruma un uzlādēti.
Atvadoties sarunājam atkal satikties. Nākamajā festivālā vai varbūt jau ātrāk. Tur, kur būs šie plānotie, negaidītie atklājumu, pieredzes, brīvības mirkļi – performances mākslā.
KONTEKSTS:
Performances mākslas festivāls “Starptelpa” ar tēmu "citādība" notika no 15. līdz 19. jūnijam, tāpat kā iepriekšējos gados savā norisē ietverot gan meistarklases, gan akadēmisko dimensiju, gan ārzemju un vietējo mākslinieku performances. Pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē festivāla "Starptelpa" norises vieta bija Latvijas Mākslas akadēmija. Festivālā piedalījās ārvalstu mākslinieki no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lietuvas, Serbijas, Meksikas un Itālijas. Savukārt Latviju tajā pārstāvēja gan vietējie mākslinieki, piemēram, Anna Maskava, Arvis Kantiševs, Laura Šterna, gan Latvijas Mākslas akadēmijas performances mākslas studenti un Latvijas performances mākslas centra performances kursa absolventi.
Festivāla programma pieejama šeit.
