Festivāla "Starptelpa" dienasgrāmata
Dienasgrāmata seko līdzi ceturtā performances mākslas festivāla “Starptelpa” norisei.
Grūti būtu rakstīt par 18. jūnija performances festivāla “Starptelpa” dienasgrāmatu, ja es apzināti nepieminētu dažus kvartālus tālāk notiekošo “Riga Pride gājienu par brīvību”, kas savu paralēlo aktivitāšu dēļ izrādījās kā pamatīgs dragreiss starp Mākslas akadēmijā un Vērmanes dārzā notiekošo. Abi manām acīm bija gana performatīvi notikumi, lai veidotu visai piesātinātu dienu. Pats, pašlaik rakstot, ķiķinu par savu “dragreisu”, jo prātā nāk pazīstamais dragkvīnu šovs “RuPaul's Drag Race”.
Gan praids, gan “Starptelpa” mūs ieved dažādu vienkāršu, parastu, intelektuālu, intensīvu, gudru, muļķīgu, komisku, mītisku un pat ezotērisku tēlu pasaulē.
Varbūt vienīgi bez kilogramiem dekoratīvās kosmētikas, bet ar drīzāk ar kilogramiem intelektuālo spēļu, kas ik uz soļa liek man pašam apšaubīt un noniecināt manu profesionālo un radošās domāšanas intelektuālo kapacitāti.
Jebkurā gadījumā festivāla plašā un daudzšķautnaina tēma “citādība” manām acīm iet samērā cieši roku rokā ar praidu un tā pavadošajiem pasākumiem. Tie, kas šajā dienā spēja izskraidīt abus lielos Rīgas centra notikumus, galvenās kultūrvietas, bija lieli ieguvēji.
Diemžēl, te arī rodas zināms spožums un posts, jo skatoties uz atsevišķām redzētajām performancēm, mani nepamet mulsinošā sajūta, ka dažas spilgtas performances bija apmeklētas samērā pieticīgi.
Tā vien nagi niez iepazīstināt tās ar daudz plašāku auditoriju, jo iztirzāt un tagad sīki ķidāt katru no redzētajām performancēm man nešķiet īsti godīgi.
Viena no festivāla dienas ainām, kas manī uzbūra sajūtu, ka Mākslas akadēmija ir pārvērtusies par performances templi, jau ierodoties, bija mākslinieces Annas Viņķeles performance “Sewn with white thread”, kas patiesībā bija tieši tik minimālistiska un konceptuāla, kā piedāvā nosaukums, bet, citējot reiz secināto par performances mākslu un festivāla piedāvājumiem, tiem piemīt “dziļa, dziļa jēga”
Tādās performancēs kā Sandijas Santas “The Well” un apvienības “PUSHPA” tāda paša nosaukuma performancē, izteikti kontrastēja profesionāla pieeja ar amatierisku. Viens ir skaidrs gan, ka ar minimāliem un konceputāliem līdzekļiem, kā piemēram, balss improvizācijas vai simboliskas spēles ar ziediem, precīzi tos izmantojot, var mani diezgan ātri ieraut šajā intelektuālajā un intertekstuālajā spēlē.
Uzskatu, tieši tas arī raisa to sajūtu, ka ieiet performances festivāla apdzīvotajās telpās, kur katrā istabā paveras cits mākslinieciskais lidojums, raisa ne tikai sajūtu, ka ieej Nārnijā, bet arīdzan reprezentē patiesu, dziļu autentiskuma sajūtu ik uz soļa.
Par spīti tam, ka šis tomēr vēl ir ļoti margināls kultūras notikums, kuru laimīgā un arī diezgan nelaimīgā kārtā aizēnoja Rīgas praids, es teikšu, ka
spožuma bija vairāk nekā posta kaut vai tā iemesla dēļ, ka performances festivāls un tie brīnišķīgie cilvēki, kas viņu veido, noteikti ir daļa arī no tiem, kas nekautrējās savu citādību akcentēt kā patiesībā kaut ko tik ļoti zināmu, pierastu un normālu.
KONTEKSTS:
Performances mākslas festivāls “Starptelpa” ar tēmu "citādība" notiek no 15. līdz 19. jūnijam, tāpat kā iepriekšējos gados savā norisē ietverot gan meistarklases, gan akadēmisko dimensiju, gan ārzemju un vietējo mākslinieku performances. Pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē festivāla "Starptelpa" norises vieta ir Latvijas Mākslas akadēmija. Festivālā piedalās ārvalstu mākslinieki no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lietuvas, Serbijas, Meksikas un Itālijas. Savukārt Latviju tajā pārstāv gan vietējie mākslinieki, piemēram, Anna Maskava, Arvis Kantiševs, Laura Šterna, gan Latvijas Mākslas akadēmijas performances mākslas studenti un Latvijas performances mākslas centra performances kursa absolventi.
Festivāla programma pieejama šeit.
