Uz skatuves tās atdzīvinās trīs aktieri, kuri spēlēs gan dzīvajā plānā, gan vadīs hiperreālas silikona tehnikā veidotas lelles. Latvijā šāda leļļu tehnika tiek izmantota pirmo reizi.
Tāpat kā Ādamsona novelēs, arī izrādē realitāte cieši savīsies ar fantāziju, nopietnība – ar humoru un grotesku.
Iestudējums iepazīstina ar trīs noveļu varoņiem – bioloģijas studentu Emīlu Kalnu, dzejnieku Ivaru Avotu un vēstures studentu Teodoru Alperu. Visiem viņiem piemīt kāda smalka kaite, kas sarežģī dzīvi, un visi viņi savā iztēlē un fantāzijā dzīvo tik spriedzes pilnu dzīvi, ka nespēj vairs saskatīt objektīvo realitāti.
Izrādē varēs skatīt, kāda izskatās tieši šī viņu iekšējā dzīve.
Iestudējumā tā atklāta vizuāli ļoti izteiksmīgi, bet ar lielu cieņu, vērību un uzmanību pret Ādamsona varoņiem. Režisors Edgars Kaufelds stāsta: "Tas viss izrietēja no Ādamsona novelēm, kurās ir milzīga cilvēcība, kurās tiek uzsvērts pats cilvēks, viņa iekšējā pasaule un domas. Laikā, kad apkārt ir visādas milzīgas globālas problēmas, bieži mēs aizmirstam padomāt par līdzcilvēkiem, būt empātiskākiem vienam pret otru, pamanīt vienam otru."
Lai arī impulss nāca no novelēm, šīs kaites nav tikai trīsdesmito gadu kaites – tās eksistēs mūžīgi, atzīmē režisors, piebilstot, ka izrāde ir ļoti pietuvināta šodienai.
Ādamsons novelēs cilvēka domu un iztēles pasauli vārdos ietērpis ļoti izteiksmīgi, līdz ar to izrādes veidotāji arī meklēja tikpat spilgtu vizuālo izteiksmību un radās ideja par hiperreālām lellēm, kas veidotas silikona tehnikā, kas Latvijas teātrī tiek izmantotas pirmo reizi.
Kaufelds atklāj: "Mana ideja bija, ka tikpat smalki, kā mēs attiecamies pret savām intīmajām domām, tikpat smalkām un niansētām jābūt arī lellēm un tikpat smalkai arī pieejai tām. Mēs ļoti tiecāmies pēc tā, lai lelles būtu anatomiski precīzas, lai tās radītu absolūti dzīvu sajūtu, ka šī lelle dzīvo, elpo, domā."
Leļļu izveide silikona tehnikā ir tehnoloģiski sarežģīts process, to kopā ar teātra leļļu meistariem īstenojusi māksliniece Kristīne Jurjāne un scenogrāfs Kristaps Kramiņš.
Arī aktieriem vadīt šādas lelles ir gana izaicinošs uzdevums. Aktieri Malgožata Apse, Artūrs Putniņš un Rihards Zelezņevs norāda: "Tas bija process, kurā vajadzēja daudz mācīties. Ar katru lelli tā kā no jauna principā staigāt iemācīties."
Aktieri atzīst, ka sākotnēji, it īpaši, ja mums bija jāvada trijatā lelle, nevarēja saprast, kāpēc partneri nedomā līdzīgi – "kāpēc es gribu, lai tā kāja kustas, bet viņi nekustina to kāju. Vai arī roku kaut kā pilnīgi citādāk kustina".
"Tā kā lelles ir silikonā izlietas un hiperreāli veidotas, tas pieprasa arī mums tās tikpat rūpīgi, hiperreālistiski animēt. Bija ļoti interesanti meklēt lellēm žestus; mēs vispirms tam gājām cauri dzīvajā plānā, ar tekstu, un pēc tam strādājām ar lellēm," jaunajā pieredzē dalās aktieri.
Muzikālo partitūru, kas ataino varoņu domu pasaules trauslumu un dinamiku, jaunajam iestudējumam "Smalkās kaites" veidojis Jēkabs Nīmanis. Uz to aicināti skatītāji, sākot no 14 gadu vecuma.
