Pa ceļam ar Klasiku

"Re Rīga!" radošais direktors Mārtiņš Ķibers: Pilsēta ir noilgojusies pēc kaut kā priecīga

Pa ceļam ar Klasiku

Eņģeļi, dēmoni un mūzikas svinēšana. Saruna ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu

Trio "Metamorfoze" mūziķes: Mums patīk līdzvērtīga saspēle

Trio «Metamorfoze» koncertos svin savu piecu gadu dzimšanas dienu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 1 mēneša.

Trio "Metamorfoze" ar vairākiem koncertiem svin piecu gadu dzimšanas dienu. Par abām atšķirīgajām koncertprogrammām, kas izskanēs vairākās Latvijas pilsētās, intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" stāsta ansambļa flautiste Liene Dobičina un pianiste Zane Rubesa.

Kopumā trio sastāvā kopš 2015. gada kopā muzicē flautistes Liene Dobičina un Zane Jurēvica, kā arī pianiste Zane Rubesa. Trio ar panākumiem uzstājies vairākos konkursos un festivālos, kuros gūtas godalgas. Ansamblim raksturīgi jauna repertuāra meklējumi, sadarbība ar komponistiem, interpretējot un pasūtot jaunas kompozīcijas, kurās ansambļa instrumentālais sastāvs gūst svaigu, tehniski virtuozu un tembrāli niansētu skanējumu. 

Piektās dzimšanas dienas koncerti jau ir sākušies – pirmais no tiem jūlija beigās izskanēja Rīgā, otrs gaidāms 14. augusta vakarā Rundāles pilī, bet nākamais notiks 18. augustā Zvārtavas pilī, kur tieši pirms pieciem gadiem tad arī izskanējis trio pirmais koncerts. Mūziķes atceras, ka tas bijis ļoti skaists – publika bijusi sanākusi kuplā skaitā un zāle bijusi klausītāju pilna zāle. Atmiņā palikušas ļoti patīkamas emocijas.

Uz jautājumu, kā ansamblis šo gadu laikā ir mainījies, Zane Rubesa prāto, ka ansamblis pilnīgi noteikti ir audzis: "Turklāt dažādās nozīmēs – gan kā ansamblis kopumā, gan arī repertuāra jomā, kas pa šiem pieciem gadiem uzkrāts – to arī vēlamies parādīt publikai."

Divas flautas un klavieres nebūt nav tik bieži sastopams sastāvs. Pateicoties meiteņu iniciatīvai, tapis tikai viens īpaši trio komponēts jaundarbs, ko rakstījis Platons Buravickis, bet procesā ir četri, kas tiek nepacietīgi gaidīti. Skaņdarbus, ar kuriem izjūt psiholoģisku nesaderību, mūziķes nespēlē, vai arī tie ātri iziet no repertuāra aprites. Bet kopumā jaunā mūzika veido lielāko daļu trio repertuāra – lielākā vērtība ir dzīvā sadarbība ar komponistiem – fakts, ka pēc skaņdarba nospēlēšanas tūlīt tiek saņemtas atsauksmes no dzīva komponista, ir neaizvietojams, jo pēc tam skaņdarbs vēl aug un uzlabojas, un to var saklausīt arī klausītāji.

Protams, ar pavisam jaunu mūziku, kuras interpretācija nav gatava, ir sarežģītāk – nepieciešams ilgāks laiks, lai nonāktu līdz tā būtībai.

"Ir tāda lieta kā termiņi, un komponists vienmēr kavē termiņus. Bet koncerts, kurā skaņdarbs jāatskaņo, savu datumu nemaina. Līdz ar to ir bijis tā, ka arī ekstrēmos apstākļos ātri jāatrod saikne ar šo mūziku un ātri jāatskaņo – nav iespēju nemaz kaut ko ilgi darīt, iznāk ļoti intensīva darbošanās," atzīmē Liene Dobičina un piebilst: "Ja tā aizdomājos par mūsu attīstību piecu gadu laikā,

jau sākumā mūs aizrāva astoņpadsmitajā un deviņpadsmitajā gadsimtā labi uzrakstītā kamermūzika, kur visi trīs mūziķi ir vienlīdzīgi –

kur nav tā, ka viens ir solists, un tagad nu mums būs koncertmeistars, tad būs otrā flauta, un kura tad, diez, būs pirmā – tādas intrigas mums neinteresē un nekad nav interesējušas.

Mums patīk līdzvērtīga saspēle, un šo kompozīciju arī šajā periodā nemaz tik daudz. Gatavojoties konkursiem, ir tādi obligātie skaņdarbi – kā, piemēram, tas notika ar Marka Kristofa Rēdela "Uguns deju" – kuru mācīšanās ir īsts izaicinājums:

vari stundām dauzīt galvu pret sienu un domāt, kāpēc to solfedžo nemācījos čaklāk... Īpaši tur, kur katra takts ir citā taktsmērā, vēl visādi dalījumi, un tās kombinācijas ir tik ļoti sarežģītas. Grūta gan individuālā partija, gan saspēle.

Taču tad, kad tam procesam iziets cauri, gandarījums ir cits – un tad jau tomēr ir azarts: gribas spēlēt tikai šo jauno mūziku. Atrast arī to, kas ir stilistiski atšķirīgs, kur iezīmējas citu žanru ietekme – popmūzikas, tehno, elektronikas, kaut kas jauneklīgāks. Ir interesanti sekot līdzi tam, kā mainās laiks, kā mainās cilvēki, kā mainās komponists un viņa domāšana. Tas ir ļoti aizraujošs process."

Vai arī mūsdienu komponisti ievēro vienlīdzību starp mūziķiem? "Es teiktu, ka pat vairāk nekā astoņpadsmitajā un deviņpadsmitajā gadsimtā, kur pianistam, kaut arī partija ir gana sarežģīta, viņš tomēr ir mazliet koncertmeistars.

Mūsdienu mūzikā ir trīs spēcīgi individuāli mūziķi, kuri satiekas trio," piebilst Zane Rubesa.

Mūziķes nenoliedz, ka ansamblī katrai no viņām ir savs ampluā un sava stiprā puse. "Pilnīgi noteikti! Turklāt tas ir ne tikai muzicējot, bet arī dodoties ceļojumos, konkursos, festivālos un tamlīdzīgos braucienos," pauž Liene Dobičina.

"Tas tiešām ir komandas darbs – te nav neviens pirmais, otrais vai trešais – numurus savā starpā neizdalām.

Ir personība, ir viņas ampluā, ir savi plusi un savi mīnusi, bet tas ir interesanti un mums tiešām patīk būt kopā un darīt jebko."

Trio "Metamorfoze" jubilejas koncerti:

14. augustā plkst. 20.00 – “Skaņas plūdums” Rundāles Multifunkcionālā centra Kultūras zālē
18. augustā plkst. 18.00 – “Skaņas plūdums” Zvārtavas pilī, Apes novadā
20. augustā plkst. 19.00 – “Dabas ritmi” Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē
23. augustā plkst. 15.00 – “Skaņas plūdums” Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā, Jelgavā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti